Agni* / Indian Raja

Tā kā man bija vēl 45 minūtes laika, nolēmu paēst pusdienas. Gribējās kaut ko siltu un daudz. Palūkojusies apkārt un ieraudzījusi Radžas restorāna izkārtni, nopriecājos - kas gan veģetārietim var būt labāks par īstu indiešu virtuvi (turklāt šo restorānu man jau sen bija gribējies apmeklēt, tikai kaut kā nekad nebija atradies pietiekams iemesls to izdarīt...)!

Nokāpjot puspagrabā, sagaida laipna blondīne. Esmu vienīgā apmeklētāja. Ēdiena gatavošanai atvēlētās 10 - 15 minūtes ar baudu vēroju interjeru - tas veidots ļoti cēls un majestātisks. Ar lielu pietāti pret senajām mūra velvēm un ik detaļā jūtamu milzīgu mīlestību pret Indiju.

Ieraugot atnestos basmati, vēl silto tandoori roti (krāsnī cepts kviešu plācenis) un trauciņu ar dālu (lēcas tomātu-krējuma mērcē), sajūtos šādi:
Taču jau pēc pirmā kumosa mani gandrīz ķer trieka. Zibens spēriens! Dāls ir TIK ASS!!! (Thali pikantās lēcas vai Svadas sabdžī, salīdzinājumā ar šo, ir vnk nožēlojami šļupsti, parodija par čili tēmu!) Ak, Jēziņ!
(Zināt to teoriju par ciešanu baudīšanu? Ja Jums sāp vai salst, vai kā citādi nav īsti labi - atslābstiet un ļaujieties. Tad sāpēs un sals jūtami mazāk, nekā visiem spēkiem pretojoties notiekošajam.)
Balstoties uz šo teoriju, es nolēmu - lai notiek! Ļaujamies čili valdzinājumam! Jūtoties kā lāpu rijējs cirkā, tuvinu mutei kārtējo kumosu. Vispirms sāk degt mute, tad kuņģis, aknas un mugurkauls. Pēc tam verdošs karstums piepilda visu elpvadu un ieplūst katrā sīkākajā bronhu stīdziņā. Jau pēc trešās karotes kvēlo pat mani acs āboli.  Sēdu pie galdiņa vienās liesmās un ar nesatricināmu sejas izteiksmi turpinu ēst. (...klusībā nožēlodama, ka nepasūtīju lassī (jogurta dzēriens). Tad, domājams, es būtu spējusi pievārēt bišķi vairāk par tām trīs karotēm lēcu...)

Kad eju ārā no restorāna, pārņem sajūta, ka mans melnais kostīms ir nokaitis sarkans. Bija silti. Un bija daudz par daudz.
Vēl tagad, kad kopš pusdienām pagājušas jau teju 12 stundas, jūtos kā ugunsstabu norijusi. Tas tik bija ko vērts!

Bet vispār ēdiens bija ļoti gards. Tā kā es šodien ietrāpīju vienīgajā nedēļas dienā, kad biznesa pusdienu piedāvājumā nebija panira (mājas siera), es noteikti atgriezīšos Radžā vēl kādu dienu - jo paniru es obligāti vēlētos šī restorāna pavāru izpildījumā nogaršot. Un ziņkārības dzīta, noteikti ēdienkartē apskatīšos, vai atmiņa mani neviļ (jo man šķiet, ka lēcām nebija piezīmēts pat viens čili, lai norādītu asuma pakāpi. Gribas iztēloties, ko tad varētu nozīmēt tie ēdieni, kuriem bija piezīmēti 3 čili...)
_____________________________________________

* Vēdu rakstos - Uguns dievs