Atmosfaira / Sushi Shop

Zināt ko? Līdz šim es domāju, ka restorānos lielākā nauda jāiegulda interjerā, personāla tērpos, ēdienkartes noformējumā, traukos. Tas ir restorāna gaisotnes jautājums. Vai nu būs, vai nu būs garām. Ēdiens, gluži kā meitenes - svarīgi, bet pēc tam.
Bet šodien atgadījās kas interesants, kas lika man pārdomāt divreiz. Vai tiešām?
_______________________________

Nolēmu izmantot Prismas vilinošo 20% atlaidi, lai iegādātos pārtiku saviem rītdienas kulinārijas kursiem un šodienas vakariņām. Bija ap diviem dienā, bet es vēl nebiju ne reizi ēdusi...tāds neierasts stāvoklis manam organismam. Tāpēc ārkārtīgi nopriecājos, ieraugot SUSHI SHOP reklāmu. Te dod suši! Jā, jā, jā, suši - es jau nāku, palēkdamās nāku jūs ēst!

Mmmmm...stilīgs interjers! Nedārgi, bet austrumnieciskais minimālisms izturēts, viss tīrs un jauns, un prieks skatīties. Meitene melnā, pavārs baltā ķitelītī ar jostiņu. Kрасота!
Meitene cenšas runāt ar mani latviski (šodien esmu pats atzinīguma iemiesojums - ieskaitu restorānam vēl vienu treknu plusu) - uz manu jautājumu, cik ātri būs gatavi suši, atbild, ka gatavo suši neesot, viss tiekot gatavots pēc pasūtījuma, un būšot gatavs apmēram pēc 5 minūtēm. Tāda atbilde man neiedomājami patīk, un es pasūtu suši. Mani pabrīdina, ka tie esot veģetāri. Es saku, ka tas ir vienkārši brīnišķīgi, ka tā.
Kamēr norisinājās šī idilliskā epizode, fonā pavārs palīgtelpā pa telefonu sašutis (un tādēļ ļoti skaļi un neizvēloties leksiku) risina kādu sarunu. Katrs otrais vārds trīsstāvīgs. Bet tobrīd mans prieks, ka jau pēc 5 minūtēm ēdīšu, visu citu darīja bālu un nenozīmīgu. Phe, поду́маешь...

Līdzko apsēdos pie galdiņa, mutīgais pavārs bija beidzis savu emocionālo sarunu un iznāca pie letes, tūdaļ sākot operēt ar suši sastāvdaļām. Lai rūpētos par mani - vienīgo klientu - tiek ieslēgta mūzika. Īsts krievu estrādes tuc, tuc, mcā, mcā. Pavārs, reāli aizkustināts, krata galvu un velk dziesmai līdzi. Es gaidu suši, un cenšos novērtēt servisu - puisis reāli centās: pirms manis mūzika restorānā neskanēja vis. Un faktiski, no mūsu ģeogrāfiskajām koordinātēm raugoties, arī Krievija ir Austrumi. Nu ir taču, vai ne?
Un, patiesi, kā solīts, pēc 5 minūtēm suši ir gatavi. (Vēl viens pluss). Tie ir lieli! Tik lieli, lai paēstu no vienas porcijas, bet tieši tik lieli, lai nebūtu par lieliem iebāzt mutē. (Pluss) Un satīti izcili - Gan Bei vienkārši stūrītī kautrīgi sarkst. Tie ir ļoti, ļoti garšīgi, neparasti, ar interesantiem jūraszāļu salātiem vidū. (Pluss, pluss, pluss...) Gan Bei vēlreiz aiziet stūrītī nokaunēties. Kā atceros to garšu....tā pēc brīža mutē atkal parādās lamuvārdu pēcgarša...tuc, tuc...tuc, tuc, tuc. mcā, mcā. Suši ar mentalitāti.

Lūk, tā patiesībā top restorāna atmosfaira. Un ne interjers, ne tērpi, ne lieliskais ēdiens nepalīdz.
Ir kaut kas, ko par naudu nevar izmainīt.