Tāda laba sajūta...

Sēdu savos kulinārijas kursos, un jau nezin kuro reizi klusītēm vēroju, kā meitenes stumj vaigos un sajūsminās par ēdienu...viņas dažkārt pat nesaka, ka ir labs vai garšīgs, vai kā; viņas vienkārši ēd, pilnībā iegrimušas procesā, un tikai ik pa brīdim pašūpo galvu, palūkojas augšup labsajūtā piemiegtām acīm, pašas pat nepiefiksējot, ka tā dara, un pasniedzas pēc papildporcijas...tāda laba sajūta ielīst sirdī un izplūst pa visām dzīslām. Man tā patīk redzēt, ka cilvēkiem garšo ēst!

Jo biežāk eju uz kursiem, jo vairāk pārliecinos, ka man laikam tie dod krietni vairāk un ir daudz vajadzīgāki, nekā tiem, kas tajos mācās kaut ko gatavot. Es satieku neticami jaukus cilvēkus, kas mani pārsteidz ar savu domu dziļumu, inteliģenci, zināšanu apjomu, ar savu patiesumu, sirsnību, humoru, pozitīvismu, labsirdību un mīlestību. Es sāku ticēt un paļauties uz to, ka pasaulē ir vairāk laba, nekā slikta; ka pasaulē vēl ir uz ko cerēt, ja tajā dzīvo tādi ļaudis un ja viņu ir tik daudz. 
Man ir tāds prieks būt viņiem ar kaut ko noderīgai. Viņus iepriecināt. Kaut vai ar tik vienkāršu lietu kā ēdiens. Tāda laba sajūta...tāda vienkārša un pilnīga laime...