Rozā garšo citādāk!

Rietumos ēdiena baudīšana ir teju grēka kategorijā. It īpaši, ja par veselīgu ēdienu ir runa. (Jā, arī kulta statusā. It īpaši, ja par augsto pavārmākslu runa).

Kamēr Ājurvēda jau pirms 5000 gadiem apgalvoja, ka, iesaistot ēšanā visas 5 maņas (redze, oža, tauste, garša, dzirde), ēdienu izbaudām un sagremojam pilnvērtīgāk. Arī citādāk, kā izrādās. Bet par to jau - mūsdienu zinātne. Paulig mājas lapā nejauši atradu ārkārtīgi interesantu rakstu par šo tēmu (angļu valodā).

Lūk, dažas atziņas:
1. Oža.
Kad mums ir iesnas un aizlikts deguns, ēdiens kļūst bezgaršīgs. Bijāt taču ievērojuši, vai ne? Pamēģiniet aizspiest degunu, un sabērt mutē dažādu garšu ledenes. Kādu garšu jūtat? Skābu, saldu? Un tagad atveriet degunu. Wow, no kurienes šīs aveņu, zemeņu, ābolu un pārējās garšas uzradās?! Ar ko tad mēs īsti sajūtam garšu - tiešām ar mēli?

2.Redze.
Neviens man bērnībā neticēja, kad es teicu, ka no šitās krūzītes vai šķīvīša man negaršo ēst. Jūtos reabilitēta, jo stāsts sekojošs: kā cilvēki senatnē (un mūsdienās) zināja, ka augļi vai ogas ir nogatavojušies? Pareizi, pēc krāsas! Gatavs citrons ir dzeltens. Nu, un tad? Tiem cilvēkiem, kam kafiju ielēja dzeltenās krūzēs, aprakstīja tās garšu kā skābāku, nekā tie, kas to pašu kafiju dzēra no baltas krūzes. Un tie, kas dzēra no sarkanās - kā saldāku. Jo saldie augļi mums bieži asociējas ar sarkanu krāsu, kad nogatavojušies. Vai mēs neesam jocīgi, ļaudis?! (Baltvīns, ko iekrāsoja sarkanu ar bezgaršas krāsvielu, tika aprakstīts kā sarkanvīns, un pilnīgi atšķirīgi garšas ziņā nekā tas pats vīns neiekrāsots.)
Tāpēc man mājās ir pareizā krūzīte tējai, pareizā - kafijai, pareizais šķīvītis un pareizā karote/dakšiņa. Un, kad krūzīte saplīsa, es 3 nedēļas mēģināju sevi pierunāt, ka tēja tak nemainījās, tā ir tā pati tēja, pat, ja citā krūzītē! Bet tad atmetu ar roku, nopirku vēlreiz tādu pašu krūzīti, kā saplīsusī, un dzīve nokārtojās - tēja atkal kļuva tieši tik garšīga, cik vajag. Ar ķermeni nevajag karot - ar to vajag sadarboties!

Šeit vēl mazliet par to, kā krāsu ietekmē ēdam (4.fakts): Slēptā ēšana

3. Dzirde
Visi droši vien ir dzirdējuši, ka restorānos nespēlē, kāda mūzika pagadās. Un pamanījuši, ka ēdienu reklāmās čurkst, kraukšķ un visādi citādi skan ēdiens. Bet trakākais ir, kā mēs saražojam atšķirības tur, kur nav nekādas atšķirības, tikai ar dzirdi vien. Ja mums atskaņo augstas fekvences skaņas, mēs ēdienu jūtam kā saldāku (tumšo šokolādi izgaršojam kā piena šokolādi). Kad mums piedāvā dzirdēt zemas skaņas - kā rūgtāku (kā ļoti, ļoti tumšo šokolādi). Kaut arī šokolādes tāfelīte ir viena un tā pati, mēs esam tie paši, un viss pārējais ir tāds pats. Fenomenāli! Un, lai cik reižu to atkārtoja, efekts bija allaž viens un tas pats. Vienreizēji, vai ne?

Neticat?! Reku, izklaidējaties - skaņas Jūsu rīcībā, ejiet pēc ēdiena un izbaudiet (sākot no 4:10): Tests.

Mazliet cits tests šeit: Baltais borščs

Have fun!

 


Citi raksti


Pievienot komentāru