Kā ēst tīrāk

Patulkoju un adaptēju no importa rakstiņa (amerikāņu, tāpēc tīrā veidā negribējās šērot, lai nav atkal tautas musināšana ES un ASV situācijas nesakritību dēļ).

Tātad! Kā mazināt risku saēsties pesticīdiem bagātinātu pārtiku.

1) pērc bioloģisku
Šis ir faktiski visdrošākais paņēmiens ēst tīrāko, kas iespējams. Tikai tas, kam uz iepakojuma redzams zaļais karodziņš ar lapiņu, ir biosertificēts - tātad, patiešām garantēti bioloģiski (bez kaitīgām ķimikālijām) audzēts. Te jauka mājas lapa, kurā var uzzināt praktiski visu par bio un ne-bio.

2) mazgā, pirms bāz mutē
Protams, to, ko augi uzsūkuši, prom vairs nedabūsi, bet vismaz samazināt to daļu ķīmijas, kas uz mizas, ir iespējams. Siltā tekošā ūdenī, ja iespējams - noberzt ar birstīti, ja ir vēlme - var mazliet sodas vai dabiska etiķa arī likt lietā.

3) mizo, it īpaši to, kas nav bio
Koks ar diviem galiem. Mizā visvairāk gan sliktā, gan labā. Jāizvērtē. Tomēr, piemēram, banāni ir augļi, kuru audzēšana dāsni izmanto ķīmiju, kamēr analīzes rāda, ka pašā auglī pesticīdu atliekvielas atrod reti (retāk kā vairumā citu augļu, ja pareizi atceros lasīto pētījumu, linku uz kuru vairs nevaru atrast savos ieseivoto svarīgo rakstu krājumos) - visa "bagātība" koncentrējas galvenokārt biezajā mizā (tāpēc cept kaut ko banānu mizās (esmu redzējusi tādas receptes) nav laba ideja, kā man šķiet).

4) pievērs uzmanību svaigākajai informācijai par Latvijā un ES piesārņotākajiem produktiem
Un beidz lasīt tos amerikāņu "Dirty Dozen" vai "Clean Fifteen" - pie mums cita likumdošana, citas normas, cita ķīmija atļauta, un arī situācija tādēļ pilnīgi cita. Nevis no selerijām, vīnogām un spinātiem jābaidās, bet no...āboliem (jā, jā, vietējiem Latvijas āboliem!), zemenēm (jā, Latvijas zemenēm, tām, kas maksā dārgāk par citu valstu ogām), pilngraudu produktiem (auzas, rudzi - līdz ar to auzu pārslas, rupjmaize, pilngraudu milti var izrādīties ne tā veselīgākā izvēle, ja nav bio). Es šķībi raugos arī uz ne-bio sīpoliem, kartupeļiem, burkāniem un bumbieriem, rapsi (eļļas veidā), siltumnīcās audzētiem gurķiem un tomātiem.

5) audzē pats
Ar nosacījumu, ka ne (dzelz)ceļa malā, ne "uz aci" liktos minerālmēslos vai aplaistot ar sintētiskiem kaitēkļu iznīcinātājiem - tad pašu audzētais var iznākt daudz bīstamāks kā veikalā pirktais. Tāpat skābais lietus var nolīt pār jebkuru lauku, un kaimiņš var savā dārzā sakaisīt velns zina ko, kas pēc tam var nonākt arī tavējā, tomēr, kad audzē pats, ar dabiskām metodēm, ir cerība izaudzēt tīrāku pārtiku.
Man dārza nav. Mana dārzniecība ir 3 tomātu stādi uz balkona un 5 puķpodi zaļumu. Sīkums, bet patīkami. Daru, ko varu.

6) vāc savvaļas pārtiku
Arī jāiečeko, kur tieši vākt - Rīgas ielu malas, piemēram, pilnas topinambūriem un cigoriņiem, bet nez vai ir prāta darbs tos vākt un ēst. Bet tīrās pļavās un mežos, kādu mums te Latvijā netrūkst, var atrast pasakainu tīras un ļoti vērtīgas pārtikas daudzveidību. Sēnes, ogas un ārstniecības augu tējas mēs jau vairāk vai mazāk esam apguvuši kā neatņemamu daļu no savas sadzīves un kultūras; tad nu vēl var aiziet uz kādu nezāļu lekciju, piemēram, pie Līgas Reiteres, vai izlasīt kādu viedu grāmatu, piemēram - "Aizslēposim pēc avotkresēm" vai "Savvaļas pārtika". Ak, jā, svarīgi! - pļavā un mežā drīkst vākt tikai to, ko jūs pazīstat ar 120% garantiju. Tā, tīri profilaksei, lai nejauši nesaēstos zaļās mušmires bērzlapju vietā vai velnarutkus burkānu un pētersīļu vietā.

7) filtrē dzeramo ūdeni
Gruntsūdeņos vai ūdenstilpnēs, no kurām piegādā dzeramo ūdeni, arī mēdz nonākt lauksaimniecības ķimikāliju atliekvielas. Nav teikts, ka obligāti. Turklāt ūdeni pārbauda, lai tas atbilstu normām. Bet nu tomēr - pesticīdu atliekvielu normas nav 0. Un drošs paliek drošs...

8) ēd vietējo un sezonālo
Arī Latvijā intensīvajā lauksaimniecībā audzē tikpat ķīmiķoti, kā citur - tehnoloģijas un raundapi te ir pieejami tāpat kā visā Eiropas Savienībā. No tā vietējais neglābj. Bet var "ietaupīt" vismaz uz to ķīmiju, kas tiktu lietota, lai transportētu un uzglabātu produktus.

8) neatslābini savu patērētājtiesību muskuli
Kapitālismā pieprasījums veido piedāvājumu. Ja tu prasi no deputātiem, lai nodrošina / pārskata likumdošanu, ja tu prasi tirgotājiem un ražotājiem, lai gādā informāciju, marķējumu, dokumentus, garantēti tīrākus un dabiskākus produktus: viss lēnām, bet neatlaidīgi mainīsies. Ražotāji atsāka ražot saldējumu no piena, radīja cīsiņus ar 97% gaļas sastāvā, lielveikali ieviesa eko produktu plauktus, eko veikali un tiešās tirdzniecības pulciņi plaukst un zeļ, PVD ķer tirgos tos, kas maldina pircējus par dārzeņu izcelsmes valsti, drīzumā sāks produktu etiķetēs norādīt, cik daudz transtaukskābes sastāvā utt. - tas viss ir vēlētāju / patērētāju spiediens. Mēs gribam ēst tīrāk - nodrošiniet, lūdzu, mums šo izvēles iespēju! Un, kas klauvē, tam taps atvērts.