K.Ingrema "Tas ir Dalī"

"Kad Dalī gleznoja Atmiņas pastāvību, Gala bija izgājusi uz kino. Kad viņa atgriezās, Dalī lūdza, lai viņa apsēžas un aizver acis, tad norāva aizklāju. Pēc dramatiskas skaitīšanas līdz nullei viņa drīkstēja atvērt acis. Galas viedoklis bija šāds: "Reiz redzējis, neviens to neaizmirsīs." "

Jā, tieši ar kūstošajiem pulksteņiem, kurus, reiz ieraudzījusi, es vairs nekad neesmu spējusi aizmirst, sākās mana kaislīgā Dalī mākslas mīlestība. Dalī var nepatikt - gan viņš pats, gan viņa māksla, Dalī var pat riebties. Tomēr tas ir TIK, nu TIK ģeniāli, ka neizdzēšams iespaids un pāri malām plūstošs psihodēlisks (sirreāls, ja jums tā labpatīk) pārdzīvojums ir neizbēgams. Pat, ja aplūkojat viņa gleznas kā reprodukcijas. Bet oriģināli (reiz muzejā Spānijā man pārīti izdevās apskatīt) - tas bija teju traumējoši ekstātiski. Tāpat kā Pikaso. Kā Dantes dzeja. Kā Šekspīrs. Dievišķi un velnišķi vienlaikus.

Bet, atgriežoties pie grāmatas. Paldies Endrū Rejam - viņa ilustrācijas padarījušas visu. Neteikšu, ka man patika pats teksts un stāstījums - zinātnieki (ļoti atvainojos, cienījamie zinātnieki - jūs esat ļoti zinoši un cienījami ļaudis, noliecos pie jūsu kājām cieņā par jūsu gudrību un zināšanām) tomēr ir un paliek sausiņi, lasot vietām tomēr nāca miegs gluži kā kultūrvēstures stundās. Ja autore būtu savas zināšanas apvienojusi ne vien ar lieliskā ilustratora darbu, bet arī ļāvusi kādam ekscentriskākam stāstniekam pielikt savu roku teikumu apstrādē, grāmata būtu kļuvusi pilnīgi nepārspējama. Jā, tieši tā jāstāsta par Dalī! Tieši tā, kāds bija viņš pats - sviestains, ekscentrisks, pretīgs, izaicinošs, talantīgs, neaprēķināms, neatkārtojams, lielisks! Bet to visu izdara ilustrācijas. Tās izglābušas šo grāmatu. Tās to padarījušas par eksemplāru, kuru ir vērts iegādāties savai bibliotēkai. Un, pat, ja neiegādāsieties - reiz redzējuši, jūs šo grāmatu vairs neaizmirsīsiet. Esmu brīdinājusi.