A.Frica "Ēdam svaigu"

Ja jums, tāpat kā man, diezgan pamatīgi apnikuši vieni un tie paši ēdieni, kas atkārtojas svaigēšanai veltītajās grāmatās, žurnālos un internetā klīstošajās receptēs - šī ir īstā grāmata, ko iegādāt savai kolekcijai! Beidzot jaunas garšas, interesantākas receptes, un mazāk balstīšanās uz avokado un kokosriekstu (lai gan abi supervaroņi, protams, parādās arī šajā grāmatā. Bet vismaz ne katrā receptē.)

Jā, par garšām - beidzot arī grāmata ar eiropeiskākām un ziemeļnieciskākām garšu un produktu kompozīcijām, labs balanss starp eksotisko un pašmāju. "Rīsu" gatavošanai jums vairs neprasa jikama sakni. Figurē arī āboli, zemenes, pastinaki, kolrābji, griķi, šampinjoni, baklažāni, mangolds u.c. mūsu platuma grādos pazīstami produkti. Pārsteigums bija, ka baklažāns, izrādās, arī svaigēšanas manierē ir sagatavojams. Pagaidām esmu skeptiska, bet, pieļauju, tie ir mani aizspriedumi, kas cēlušies no pārliekas piesardzības (zin' kā...reiz karaļus arī mēģināja noindēt ar tomātiem (tas nekas, ka nesekmīgi)...nakteņi tomēr!).

Mazliet pieklibo sezonalitātes jautājums - vienā receptē nereti vajadzīgi augļi vai dārzeņi no dažādām sezonām. Mazliet jocīga sajūta ir, kad redīsus man prasa vienlaicīgi ar kolrābi un pastinaku, bet Briseles kāpostiņus - ar svaigu gurķi. Tomēr lielveikalā dzimušajiem, protams, tā vairs mūsdienās nav problēma.
Toties to pilnībā kompensē mīļums autores valodā. Jūtama sajūsma, tomēr tā iedvesmo un nekrīt nervā. Izejvielu un dzīvesveida aprakstos jūtams gādīgums un rūpes, bet nav sajūtas, ka kāds pūlas jūs mācīt dzīvot vai pārtaisīt par "labu un pareizu" svaigēdāju.  Jūtams rūpīgs un atbildības pilns darbs, kas ieguldīts receptēs, bet bez lepnības no sērijas - skat, skat, kāda es kruta! Tāds ļoti patīkams patiesums, ne-fanātiskums, ne-lielīgums un vēlme padalīties receptēs, lai visiem prieks.

Daudz recepšu gribas izmēģināt. Interesanti smūtiji - piemēram, to saldo lassi ar mandelēm, burkānu un rožūdeni noteikti izmēģināšu, arī tas kārtainais smūtijs dikti kārdinošs. Un tos pildītos nori jūraszāļu rullīšus. Biezā dārzeņu zupa uzrunāja. Un Seksīgās zemenes - man ir lukuma, lai tās izmēģinātu!

Jā, un fotogrāfijas ir vēl atsevišķs stāsts! (Bez parastā skumjā stāsta par to, kā apstrādes laikā ir pārspilgtinātas krāsas līdz nesamaņai, tā, ka ēdiens ēdams vairs neizskatās - teiksim, šokolādes un piparmētru uzputenis izskatās pēc citplanētiešu kuģa, kurā iespraustas 4 karotes un pa virsu uzasināts zilzaļš zīmulis: pārbirušas skaidas un grafīta drumslas. Un hurmas krāsai 127. lpp. es arī nenoticēju.). Labais stāsts ir par to, cik hipsterīgi stilīgi ir ēdienu noformējumi - prieks skatīties! Mana favorīte ir 131. lappusē redzamā bilde - čia un karoba pudiņš ar mango biezeni. Kas to būtu domājis, ka standarta vienreizlietojamā plastmasas glāzīte blakus stikla glāzei var TIK atraktīvi izskatīties.

Un prieks par Ivetas Galējas tulkojumu - pareizi produktu nosaukumi, saprotama gatavošanas gaita. (Es taču teicu! Pavārgrāmatu tulkotājam jābūt vairāk virtuves, kā filoloģijas cilvēkam.)

Īsāk sakot - jums vajag šito grāmatu!


Citi raksti


Pievienot komentāru