D.Greja "500 ātras maltītes"

Arvien pārliecinos, ka tulkošanai nepietiek tikai ar filoloģiskām zināšanām. Vismaz pavārgrāmatu jomā ļoti nepieciešams, lai tulkotājam būtu arī kāda nojēga par virtuves lietām. Kārtējā grāmata, kurā kumins nosaukts par ķimenēm. Tad nu ziniet, visi mīļie tulkotāji - ķimenes angliski ir caraway. Cumin ir kumins jeb romiešu ķimenes, jeb indiešu ķimenes. Nosaukt kuminu par ķimenēm - tas ir tāpat kā nosaukt čili par pipariem. Vai baklažānu par kabaci. Vai orange flowers par oranžajiem ziediem.
Savukārt visi šīs grāmatas latvisko versiju lasošie - ņemiet vērā, ka marokāņu, Tuvo Austrumu un indiešu receptēs jums jāpievieno kumins, nevis ķimenes. Citādi ēdiens garšos visnotaļ...khm...neparasti. Vai kā to tā pieklājīgāk nosaukt.
(To, ka gnocchi latviskojams kā "gnoki" (alfabētiskajā rādītājā - "gnoči"), es arī mazliet apšaubu. Līdz šim kaut kā vienmēr bija šķitis, ka tie ir "ņoki". Bet nu tas vismaz nekādi neietekmē gatavošanas rezultātu - sauc kā gribi, ka tik produkti pareizie. Bet ķimeņu jautājums gan daudziem lasītājiem sāpīgi iegriezīs.)

Kā fanātiskai "latvietei praktiskajai" man, no vienas puses, ļoti patīk, ka receptēm piedāvātas variāciju iespējas - bet ļoti nepatīk, ka tās nav izvietotas blakus attiecīgajai receptei. Praktiskajā dzīvē tas nozīmē - gatavošanas laikā esmu spiesta šķirstīt grāmatu (visticamāk to apķēpājot), lai lūkotos te receptē, te variantā, kuru gribu pagatavot. Vai arī pārrakstu recepti uz lapiņas. (Bet kam man pavārgrāmata - pārrakstīšanai? Vai gatavošanai?)

Ja es būtu visēdāja, šī būtu viena no manām mīļākajām pavārgrāmatām - receptes varbūt nav tik ļoti ātras, cik tiešām vienkāršas un garšu pilnas: labs, praktisks, viegli pagatavojams, vairāk vai mazāk veselīgs (vietām tomēr diezgan trekns), mūsdienīgs ikdienas ēdiens, kas arī garšas ziņā būs iepriecinošs. Receptes, kas velk virtuvē iekšā, nevis dzen no tās ārā. Kā veģetāriete gan es pusi grāmatas žāvājos - nekā jauna šajā pasaulē: "iebāžam-tik-visur-sieru-un-sēnes" sindroms. Tomēr pie Pasta norma receptes (pasta (tautā saukta arī - makaroni) ar baklažānu mērci sicīliešu gaumē) mana sirds atmaiga un pārstāju īgņoties par grāmatas sīkajām nepilnībām. Kad tiku cauri arī veģetāro ēdienu sadaļai un desertiem, biju jau pilnīgi laimīga par šo ieguvumu savā kolekcijā: domāju, man receptes kalpos kā idejas un iedvesma, lai izgudrotu jaunus šo ēdienu variantus. Un ir bildes (turklāt labas) pilnīgi ikkatram ēdienam - tas vienmēr iepriecina manu sirdi, tā ir jābūt pavārgrāmatās.