Zommers "Mūsdienu latviskā virtuve"

Zommera ēdiens visticamāk ievērojami paaugstina C vitamīna līmeni organismā. Zināt, kādēļ? Jo Zommers tik garšīgi smejas, ka citādāk nemaz nevarētu būt - noteikti ar šiem smiekliem tiek apbārstīti visi ēdieni Kaļķu vārtos.
Un arī savu grāmatu viņš sarakstījis neticami garšīgi.

Ja aizvāc cepto bekonu, daudzas receptes uz rāviena kļūst veģetāras. Jauki, tas man patīk vēl labāk. Piecepšu klāt tai krēmzupai vai salātiņiem kādu "kartupeļu rostu" (jā, jā, visīstākā kartupeļu pankūka. bet franču manierē tik prasti izteikties laikam nav pieņemts. Lasu un jūtos kā krievu batjka Pētera I galmā. Pardon mai frenč!) ar kūpināto papriku - un būs mana latviskā virtuve.
Oooooo, topinambūru krēmzupa, tā pati, ko deva nogaršot grāmatas atvēršanas svētkos! Gribētos jau, lai tām cidoniju sukādēm arī būtu receptīte klāt - tak ne jau gatavas šefpavārs pērk tās sukādes? Un kā taisa vai kur pērk to ķirbju ievārījumu, kas ar kamabēru, tomātu čipsiem un salātiem kopā ēdams? Gatavā kārtainā mīkla?! Ko?! (Snobiski vīpsnāju kā žūrija "Top Chef" raidījumos. Cūkas ausis presējam pa 12 stundas, bet mīkla - gatavā? Pffff...Tas jau nekas, ka es pati nez vai to mīklu uztaisītu, gan jau arī gatavo nopirktu.) Bet visu jau laikam nevar gribēt... Hā, un reku tomātu buljons (iz "Mūsdienu Latvijas garšas" sacīkstēm - es pareizi atceros?). Labi, labi, uztaisīsim, nodegustēsim...Un vēl es nevaru atraut acis no tās perfekti savirpinātās pelēko zirņu bumbas - ģeometriju var mācīties, lodes uzskates līdzeklis! Un paskat, kā tas zandarts ar bazilika krēmu servēts, ak tu manu dieniņ, kāds skaistums!
Cerēju arī uz to debešķīgo ķirbju krēmu - cik tas bija dievīgs, tajā atklāšanas ballītē!!! Drudžaini pārlapoju visu grāmatu, bet laikam nav. Nu, nekas, toties ir tāāaaaaadu desertu sadaļa, ka ar tiem var izglābt ne tikai pusdienas, bet visu pasauli! Ģībstu sajūsmā! (Nu jā, jā, ļoti klasiski deserti. Bet zināt, cik gardi tie pīlādži īstenībā ir, ja tos pareizi sagatavo?!)
Tā, un kur solītās zaķskābenes katrā otrajā lappusē? Atkal drudžaina šķirstīšana...neredzu. Toties gailenes gan ekspluatētas ne pa jokam. Lūk, vienu šādu ēdienu noteikti pagatavošu - "Mieži ar burkānu biezeni un gailenēm". Man ir kailgraudu mieži mājās, man ir gaileņu pilna saldētava (vēlreiz pardon, ka nebūs svaigas, bet es nevarēšu līdz nākamajam rudenim izturēt nepamēģinājusi šo recepti), un visa recepte izklausās tīri vai kurmītim-pavāram mājās atkārtojama. Turklāt Zemgalieša fotogrāfijās viss tik gardi izskatās, ka nespēju vien slaucīt siekalu pa grīdu. (Jā, starp citu - liels, liels paldies izdevniecībai, ka krāsas fotogrāfijās nav pārspilgtinātas līdz nejēdzībai. Skatieties (visi pārējie Zommera grāmatā) un mācieties, kā vajag ēdienu bildes publicēt!)

Varen stilīgi, pirmo reizi kaut ko tādu redzu Latvijas pavārgrāmatās - beigās sadaļa ar angliski iztulkotām visām receptēm. Eiropa mūs sapratīs!

Atļaušos izteikt aizdomas (tīri subjektīvas, manas personīgās un varbūt pilnīgi aplamās), ka šī nav latviskā virtuve. Šī ir tīra, klasiska franču virtuve no Latvijas produktiem.
Tomēr tā ir ļoti smalka, ļoti garšīga, ļoti skaista, ļoti, ļoti, visādās nozīmēs ļoti. Šī ir Zommera latviskā virtuve. Un man tā ārkārtīgi patīk.

 

 

 


Citi raksti


Pievienot komentāru