Kurpes

PRELŪDIJA
Vecums - Tu esi riebeklīgs! Tu esi kā obligātās klavieres mūzikas akadēmijā - kad ir jau atnākusi izpratne par to, kādam jābūt impresionistiskajam skanējumam, spēlējot Debisī; bet varēšanas nav - jo obligātās klavieres nav tava specialitāte. Vecums, Tu esi tāds pats - sapratne ir, varēšanas (vēl arvien/ vairs) nav. Tu esi preteklis!

STĀSTS
Laikoju kurpes un klusībā sevī šausminos - Dita, par vasaras kurpēm 45 Ls! Vai Tu esi pie pilna prāta?!

Tā nav, ka es tikai ēdu (vai domāju par ēšanu) un šopingoju. Es reizēm arī lasu gudras grāmatas. Piemēram, par naudas psiholoģiju. Un tās visas kā viena apgalvo, ka nekad nevar dabūt to, pēc kā nekāro, ko sev (vismaz domās) neatļaujas. Tāpēc esot drosmīgi jāiet teiksmaini dārgos veikalos un jālaiko nereāli dārgi apģērbi, apavi, pulksteņi utt., līdz sajūties komfortabli.

Tāpēc es drosmīgi speru soli apavu veikalā, kurā kurpes maksā divtik, kā tikko laikotās. Es tās uzvelku, un...tās ir ideālas! Tās ir tik ērtas! Tās ir tik skaistas! Tās ir tieši tādas, kā es biju vēlējusies, un jau nedēļu, klīstot pa visiem veikaliem, meklējusi. Jā, es jūtos komfortabli! Es pilnīgi spēju sevi iztēloties tādās kurpēs špacierējam pa ielu! Tās ir pieejamas manā izmērā, tās neberž un nespiež nevienā vietā, pat ne tur, kur varžacs vai izgriezies kauliņš. Tās man piestāv. Tās man patīk. Kāpēc tās maksā 88 Ls? Nē, pareizais jautājums ir - kāpēc mūždien no visa, kas veikalos pieejams, man der un patīk tikai visdārgākais? Kleitas, kas maksā 240 Ls, kurpes, kas maksā 88 Ls, katli, kas maksā 100 Ls, automašīnas, kas maksā kā mans dzīvoklis, gredzeni ar rubīniem (kāpēc ne ar granātiem?), briļļu rāmji, kas maksā kā kleitas, kuras man patīk, un vīna glāzes, kuras maksā kā kastroļi?

PĒCGARŠA
Izgājusi no veikala, es turpinu ar sevi tirgoties.
- Pat nedomā! Tas nav saprātīgi! Par tādu naudu jūs ar meitu abas varat 3 nedēļas ēst! Tu saproti, ka katrreiz, kad iztērē naudu, Tev tā atkal jānopelna? Tu saproti, ka tas nozīmē atkal vairāk darba, vai vairāk skriešanas un stresa?! Mazāk laika, ko pavadīt ārpus naudas pelnīšanas? Tev to vajag? Tu zini, ka Tu šogad neesi ielikusi pensiju fondā ne kapeikas? Kāpēc Tu gribi pirkt kurpes, nevis iekrāt?
- Mhm! Un atdot 45 (vai 20, vai 10, vienalga, kaut vai 1 Ls) Ls par kurpēm, kuras Tev nav īsti pa kājai un nav īsti pie sirds, ir saprātīgi? Tos sazin cik tur latus tu aizmirsīsi nākamajā dienā, bet kurpes spiedīs katru reizi, kad tās uzvilksi, kājas sāpēs no pārāk augstā papēža katru vakaru, skaista nejutīsies pie katra soļa, ko spersi pa ielu? Nu, neder man tās lētās kurpes, neder! Vai tā ir saprātīgi iztērēta nauda, m?! Vai tāpēc es strādāju, lai valkātu to, kas man riebjas?
- Bet Tu neesi to naudu nopelnījusi, lai tagad tērētos! Nu labi, esi. Bet Tu varētu iztērēt to naudu daudz saprātīgāk - kurpes pirkt nav saprātīgi, Tu nelasīji tajās savās gudrajās grāmatās, ko?! Saprātīgi ir investēt, un tikai tad pirkt! Tad nevajadzēs skriet pa darbiem un stresot, tad nauda pelnīs naudu. Tu to zini, vai ne? Un kad Tu to sāksi tā arī darīt?!

Es vēl nezinu, vai es nopirkšu sev vasaras kurpes. Es jau saprotu, kā ir pareizi dzīvot, bet vēl arvien tā nemāku. Un obligātās klavieres man riebjas. Riebjas un punkts.