Ciemos pie Silvanola

Stāsts par pasauli, kas mainās. Uz labo pusi.

Viena no jaukākajām sajūtām pasaulē ir - mācīties. Otra jaukākā - satikt, runāt, redzēt savām acīm tos cilvēkus, kas ražo produktus, ko es ikdienā lietoju. (Un - nē, es nesajaucu un neaizmirsu - sekss ir tikai trešā jaukākā sajūta pasaulē! Bet arī vienreizēji, satriecoši jauka, bez šaubām – man ļoti patīk!)

Bet pie kā es paliku, kaut kā novirzījos no tēmas...
Tātad. Kad stāvi veikalā pie plaukta, un tur rindojas visādas kastītes, burciņas, paciņas un pudelītes - vari palasīt sastāvu, ievērtēt, kam smukāks iepakojums. Kaut kur kādu reklāmu, bukletiņu, voblerīti pamanīt. Vari noriskēt kaut ko nopirkt un secināt - patīk vai nepatīk.
Tomēr pat tad, ja nopirktais tik ļoti patīk, ka gadiem ilgi pēc tam pērc un pērc, un vienmēr paliec apmierināts ar savu pirkumu: tas tik un tā ir ļoti tālu no sajūtas, kad esi tur, tapšanas vietā, un runā ar cilvēkiem, kam par to deg acis un sirds, kad klausies un vēro, ar kādu ideju viņi strādā un dzīvo, par ko cīnās un sāp, ar ko lepojas, ko svin, par ko jūtas laimīgi. Kad redzi, kā tas ir izauklēts, kā tiek apčubināts, kā viss iekārtots un apgādāts, lai tikai būtu kā nākas, lai viss izdotos... Tas ir medžik. Caur produktu un mārketingu līdz mums, pircējiem, nonāk tikai maza, maza kripatiņa no tā visa (vai bieži vien nenonāk nemaz – ir produkts, un viss.) Bet uz vietas - tur ir kā epicentrā: viss verd un kūsā, viss notiek, un tevi ierauj tajā virpulī iekšā, un līdz ausīm iegrimsti radīšanas nektārā.
Pēc tam dzīve vairs nekad nav tāda kā iepriekš - uz tik ierasto burciņu mājās jau skaties pavisam citām acīm, ar pavisam citiem pacilātības apgriezieniem sirdī. Jo nu zini stāstu un pats visu redzēji - nevis lasīji avīzē, vai bla-bla-bla pa televizoru reklāmā, bet gan no pirmavota. Visam radusies kolosāla vērtība. Wow! Katrreiz ņem pudelīti - un atkal uz mirkli nokļūsti tajā virpulī, un vēlreiz sajūti un atceries, cik daudz tajā ir ieguldīts spēka, raižu, rūpju un degsmes.

Tāpēc reizēm ir tik forši, ka esi zvezda. Jo tiec uzaicināta tur, kur citādi gribēdama nevarētu iekšā tikt. Man tā bieži ir noveicies. Pie daudziem ražotājiem viņu namiņos palaimējies degunu iebāzt.

Un, lūk, vienā jaukā dienā (ir atkal viena no tām jaukajām dienām, kad tas notiek) - #dreamscometrue, es eju ciemos. Pie ražotāja. Pie tā paša, kura Faringo- un Laringo- spreji man allaž ir izlīdzējuši, kad sāp kakls, tāpēc viens vai otrs vienmēr man stāv mājas aptieciņā.

Viss, ko es uz to ciemos iešanas brīdi zinu par Silvanolu – esmu pamanījusi (jo es tādas lietas pamanu, man tas ir svarīgi), ka viņi ražo savus preparātus no dabīgām vielām, tā ļoti konsekventi un cītīgi, un ka tas viņiem (spriežot pēc tiem 2 manis iecienītajiem līdzekļiem) baigi labi izdodas. Un, ka Silvanols ir vietējais, mūsu pašu ražotājs. Un pastāv jau sen. (Jo es jau sen zinu, ka viņi pastāv - tātad tā arī ir, ka sen. Jau gadus 20, kā izrādās.) Nu, un Rinogēlu Latvijā laikam zina pilnīgi visi - pat, ja nelieto, zina tik un tā.

Un te sākas pats foršākais. Varat iedomāties, kāpēc mani uzaicina? Jo, lūk, Silvanolam ir produkti, kas ir veģetāri un vegāniski - un viņi vēlas zināt, vai mēs, zālēdāji, vispār gribam tādus produktus. Vai mums kaut ko tādu vajag.

Tajā brīdī pēkšņi es sapratu, ka jau sen esmu iesūnojusi "neviens mūs te nemīl un nesaprot" sajūtā. Lūk, tur, Vācijā, Anglijā, tur, pāri tai sētai - tur zāle vienmēr ir zaļāka, tur tādiem kā mums viss ir, bet te… Neviens mums speciāli neko neražo, neko nemarķē, ja marķē - neko nejēdz par to, kas mums svarīgi, tāpēc ne vella nevar ticēt tiem vietējo marķējumiem... Pilnīgi ierūsējusi savā #depresīvaislatvietis, jau galīgi autopilotā. Neko negaidu, kā ēzelītis I-ā, klanu galvu un grūti nopūšos. Visiem jau nepienākas. #kāirtājādzīvo
Un te pēkšņi - jezus marija, dodiet man sirdsdrapes, palīgā, es gāžos! Kāds ir pamanījis, ka mēs te esam! Ka mums arī kaut ko gribas un vajag, ka mēs arī staigājam pa veikaliem un pērkam (pirms tam rūpīgi izlasot etiķeti)! Kāds ir izstudējis un zina, ka želatīna kapsulas mēs neēdīsim, un arī tādas, kas iekrāsotas ar maltiem kukainīšiem – tās arī ne! Zina, ka vegāni nelietos neko, kam klāt propoliss vai medus! Kāds vēlas saražot kaut ko tieši mums! Jau ražo!!! Vēlas marķēt mums – uzlikt kādu zīmīti, lai mēs zinām, kas tas mums der.

Nu, vai es varēju nenotraukt aizkustinājuma asariņu?! Uztrausos atpakaļ uz krēsla, un nošņaukājos piedurknē. Tas bija nu tīiiiik forši un mīļi, kā astoņas tortes un viena svecīte dzimšandienā!

Mīļie zālēdāji - man ir tas gods un prieks kā atpestījošu gaismas lāpu nest šo ziņu Jums: Silvanols ražo veģetārus un vegāniskus produktus! Lai mēs neslimotu, ja saslimstam - lai ātri izveseļotos, un, lai ārstējoties nepiebāztos ar sazinkādiem draņķiem, bet gan ar dabas labumiem!

Lūdzu, bildītēs redzat (gandrīz) visu, kas ir veģetāri un vegāniski legāls, un aptiekās dabūjams. (Veģetārajos produktos izmantotie dzīvnieku valsts produkti ir - medus, propoliss vai D vitamīns no aitu vilnas lanolīna.)

• Starp citu - zinājāt, ka Silvanols ražo GMP kvalitātē? (GMP - tas nozīmē: labas ražošanas prakse. Viss tiek ražots kā medikamenti, farmaceitiskā tīrībā un kvalitātē. Kas viņu produktiem nebūtu obligāti. Tikai sadārdzina visu pasākumu. Bet viņi grib būt vislabākie, grib būt droši, ka dara visu ekselenti. Tāpēc ir GMP). Es nezināju. Tagad zinu.
   
• Zinājāt, ka Silvanolam izejvielas tiek sertificētas stingrāk, nekā tas obligāti būtu jādara? Tas tev nav "tāds pats, tikai lētāks". Tas ir tāds, kādam jābūt - labs, pārbaudīts krustu šķērsu, un četros slāņos nosertificēts.
   
• Zinājāt, ka Silvanolam ir "Eksporta un inovācijas balva 2010" (manam Faringospray! āawww!), un vēl arī 2014.gadā - par inovatīvāko produktu? Ka viņi ir arī Baltijas inovācijas balvas 2014 ieguvēji? Ka viņi izvēlas tādus vitamīnu, minerālvielu un aktīvo vielu savienojumus/ekstraktus, kuriem ir ekstra laba uzsūkšanās spēja (tas, starp citu, īpaši attiecas uz B12 un D vitamīniem, dzelzi – visiem tiem slavenajiem kotletīniem, kā veģetāriešiem taču trūkst, vai ne?) Aš vairākus simtus reižu labāka, kā tad, ja paņemtu to ierasto, ko pa labi, pa kreisi tādās tabletēs vai mikstūrās liek. Varētu tak laist pa lēto, visi liek, likums atļauj, bet nē - nav miera, vajag izpētīt, atrast, pārbaudīt, izlīst vai no ādas laukā, bet jādabū gatavu to īpašo un speciālo. Lai būtu. Reāli kruti izgudrotāji viņi ir!
   
• Zinājāt, ka Silvanols nekad nav savus produktus vai to sastāvdaļas testējis uz dzīvniekiem? Un arī negrasās to darīt nākotnē. Pārliecības dēļ. Zinājāt? Tagad zināt.

Un visbeidzot - nē, Silvanols man neko nemaksā. Es vienkārši pīkstu sajūsmā. Jo man jāpapīkst. Jo man iet pāri malām.

#neslēptareklāma #izvēliesvietējo #praktiskaislatvietis

Te raidījums Dzīvīte, kur es bērniem taisīju veģetāras brokastis ar Silvanola Kindersil kalciju, un vienam puisim galīgi negaršoja, lai gan viņš varonīgi nodegustēja: