Kurš par Tevi parūpēsies?

Janvāra pēdējā dienā biju ieaicināta pasākumā izglītojošās kampaņas "Parūpējies par sevi!" ietvaros, kur vegāniskās kafejnīcas "Terapija" telpās tika prezentēti Grindeks un GfK Baltic veiktā pētījuma rezultāti par to, kā Latvijas iedzīvotāji izturas pret savu veselību un rūpēm par sevi.

Pētījuma laikā aptaujāti tika 1005 interneta lietotāji vecumā 16 - 65 gadiem, atšķirīgi pēc dzimuma, tautības, dzīves vietas tipa un reģiona. Pētījums notika 2016. gada oktobrī. 

 

ĪSAIS KOPSAVILKUMS: ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē.
 

Proti, iedzīvotāji lieliski apzinās, ka viņi paši ir līdzatbildīgi par savu veselību (94%); apzinās, cik svarīgas ir rūpes par sevi: 10 ballu skalā novērtē vidēji uz 8; bet, kad jāsāk darīt lietas reālajā dzīvē... vispirms ģimene, tad darbs un nauda, tad palīdzība citiem, un tikai rindas pašā viņā galā - rūpes par sevi (10 ballu skalā reālajā darbībā nopelnām vien 3,8).

Kā tas tā var gadīties?

1) rūpes par sevi vērtējam kā egoismu un jūtamies vainīgi, veltot uzmanību, atpūtu un rūpes sev

• 14% respondentu tā domā un jūtas (es nevērīgi svilpoju un izliekos kaut ko ļoti interesantu vērojam griestos)
• 8% vai nu nezina, kas ir rūpes par sevi, vai uzskata to par lieku greznību. Skaisti!
• 9% uzskata, ka vīrietim par sevi nav jārūpējas, viņam tas "nepiestāv". Te nāk prātā nesen Slimību profilakses un kontroles centra lapā manītais stāsts par vīriešu veselību Latvijā, fakti un sekas brutāli uz sejas, tā teikt. (Interesanti, ka cipariņi daudz kur sakrīt ar Grindeks pētījumā uzrādītajiem) Te variet uzmest aci arī sieviešu lietām pie viena. Un vispār.

2) neprotam teikt "nē"

• lūgumam nekavējoties palīdzēt atsauksies 78%, pat, būdami noguruši un nevēloties iesaistīties; bet atteikt spējīgi vien 2%. Iedomājieties?!!! Tikai 2%!

3) ignorējam signālus, ka nepieciešams par sevi parūpēties

• 34% neko nedara, sajūtot saslimšanas pirmās pazīmes, un pie ārsta vēršas tikai pēc apkārtējo pamudinājuma vai tad, kad slimība vairs neļauj veikt ikdienas darbus - ejam, kamēr krītam!
• 42% nedomā par savu pašsajūtu, no rīta mostoties - ir ar prieku par gaidāmo dienu vai nav, viegli vai grūti: ir jāceļas un jāiet strādāt, un punkts! Vēl 4% pamanās sev pat pārmest, ka nav piecēlušies agrāk un tagad kavē darbu. Būt laipnākiem pret sevi, kā mums būtu jāmācās būt laipnākiem pret sevi... Tikai 10% cilvēku mostas ar prieku par gaidāmo dienu, 65% izjūt tādas vai citādas problēmas. Bet doma, ka miega ieradumu maiņa uzlabotu viņu dzīvi, prātā ienāk vien 14%.
• 49% aptaujāto ir liekais svars (30% jau aptaukošanās līmenī), bet tikai 27% domā, ka vajadzētu mainīt ēšanas paradumus un 25%, ka vajadzētu vairāk kustēties - klapes uz acīm pamatīgas, puse no tiem, kam ķermenis ar visiem sarkanajiem karodziņiem izmisis māj, vicina un signalizē, nemaz nemana, ka laiks ko pasākt lietas labā!
  Vecāku cilvēku prātos vairāk dzīvo vainas izjūta, kas traucē rūpēties par sevi, bet jauniešu un vīriešu vidū -  neuzmanība, rūpes par sevi nav prioritāte (vismaz reizi nedēļā gadās gan pārēsties, gan nepaēst vispār - un tā tas turpinās nedēļu pēc nedēļas. Tāds dienas ritms. Kā ir, tā jādzīvo, tas saucas.)
• 27% lieto alkoholu vismaz reizi nedēļā, bet tikai 5% to redz kā problēmu, kas prasītu izmaiņas.
  Ar smēķēšanu situācija ir labāka, vismaz problēmas apzināšanās līmenī - 22% smēķē katru dienu (37% kopā ar svētdienas pīpētājiem), un 18% domā, ka vajadzētu atmest smēķēšanu. Vēl tik tāds sīkums, kā pati atmešana, ne tikai domāšana par to...

4) neuzsākam savu ieradumu maiņu, vai, to uzsākuši, nepieturamies pie nolemtā

• īslaicīgie, tūlītējie kārdinājumi aizēno būtisko, galveno mērķi
• trūkst konkrēta rīcības plāna - ko darīt, kurā datumā un cikos jābūt padarītam
• pazūd motivācija, ja tā vispār ir tikusi meklēta. Un - kas pazaudēts, pazaudēts. No jauna meklēt - tas ir par daudz prasīts.
• padodamies pie pirmajām grūtībām. Vai pie otrajām. Bet agri vai vēlu noteikti ir jāmet miers tam veselīgajam dzīvesveidam!
• nemeklējam atbalstu - latvijieši ar visu tiek galā paši! Nu...vai arī netiek. Bet tāpēc jau neies tagad domubiedrus meklēt vai pēc palīdzības vērsties, vai ne?
• izvirzām sev pārāk radikālas prasības (visu vai neko; krītam galējībās - uzskatām, ka dzīvot veselīgi nozīmē no visa atteikties, nevis izvēlēties samērīgumu)
• uzņemamies nepatīkamas aktivitātes, nemeklējot patīkamās. Ja vispār uzņemamies. Skriešana nav vienīgais sporta un kustēšanās veids. Bet mums, ja nepatīk skriešana - nu tad viss, gāžamies atpakaļ dīvānā skatīties TV. Nebūs te nekāda citu risinājumu meklēšana - ka nav, ta nav! Ideja, ka veselīgs dzīvesveids varētu būt arī patīkama padarīšana, mūsu galvās nepastāv.
• pēdējie divi punkti mēdz biedēt tik ļoti, ka nu tik būs mocības vien, ka pārmaiņas vienkārši netiek uzsāktas bailēs no mokām. Dzīvot gribas patīkami, bet iespējamība apvienot lietderīgo ar patīkamo - tas nav par mums, nē, mēs tādu opciju nepazīstam un neatzīstam.

Lūk, apmēram tādi esam, tā dzīvojam. Ir viela pārdomām, vai ne?

Taču ir arī labas ziņas.

• 66% velta laiku saviem hobijiem. 10 ballu skalā hobija lomu savā dzīvē novērtējam uz 7,8, un 7 ballu skalā uz 5,7 - hobiju kā prioritāti (visaugstāk no visiem parametriem). Es te saklausu 2 svarīgas labās ziņas - lielai daļai no mums ir kāda sirdslieta. Un mēs tai atrodam laiku. Prieks, patiess prieks par to!
• 61% velta laiku nekā nedarīšanai. Te es pie sevis pasmaidīju, atceroties, ar kādām šausmīgām dvēseles mokām man bija jāmācās neko nedarīt (tāds bija ārsta norādījums, noteiktu laiku dienā veltīt nekā nedarīšanai un mācīties nejusties par to vainīgai. Tā kā - es saprotu, patiešām saprotu, cik grūti ir mainīt savus pārstrādāšanās iemeslus! Tas bija ārprātīgi grūti! Un vēl joprojām man apzināti jāieraksta laiks atpūtai savā plānotājā, citādi...atkal attapšos ārsta kabinetā.)
• 61%, pamanot pirmās saslimšanas pazīmes, mēģina sev palīdzēt - meklē informāciju internetā, mājās ir mājas aptieciņa ar pirmās palīdzības līdzekļiem u.tml. Bet tikai 5% nekavējoties vēršas pie ārsta vai farmaceita pēc palīdzības (te es iztēlojos, kas notiktu ar medicīnas sistēmu, ja visi 60% mestos pie ārstiem pēc padoma...Pieliku 5% pie labajām ziņām...Tikai paturiet prātā, ka Latvijā ļoti daudzas nopietnas slimības tiek diagnosticētas ļoti novēloti, par vēlu, lai varētu cerēt uz pilnīgu atveseļošanos  - un tas tāpēc, ka pacienti nav laicīgi vērsušies pie ārsta.) 
• Mēs zinām, kas būtu jāmaina pašu ieradumos, lai dzīvotu un rūpētos par sevi labāk. Tikai 12% nav atbildes variantu, un tikai 3% ir pārliecināti par to, ka viss ir ideāli, tāpēc nekas nav jāmaina; pārējie 85% zina, ko gribētu/vajadzētu mainīt viņu dzīvesveidā. Visbiežāk minēti: ēšanas paradumus, tad kustēšanos, smēķēšanas atmešanu, miega ieradumu maiņu, alkohola nelietošanu un darba-atpūtas paradumus. Interesanti, ka veselīga dzīvesveida ievērošanu norāda vien 2%. Mazāk satraukties, būt optimistiskākiem vēlas 4% (nu, jo mēs esam slaveni ar savu optimismu, kur nu vēl kaut ko te uzlabot...), mazāk laika pavadīt pie datora un TV - 3%.

A KO MAN TAGAD DARĪT?!!!

Par laimi, gan pētījuma autori, gan pieaicinātie dakteri un speciālisti labprāt padalījās arī idejās, kas mums varētu palīdzēt piepildīt sapni par veselīgu dzīvesveidu. Lūk, attēls no ārsta Egila Eināra Jurševica prezentācijas - tā izskatās ceļš uz saulaino tāli, uz izvēlēto mērķi:

Saskaņā ar pētījuma datiem, ar apzināšanos mums viss ir kārtībā! Tāpēc pievērsiet, lūdzu, uzmanību vārdam "Motivācija" - kāpēc tad gribas nomest svaru, vai smēķēšanu, vai atvēlēt miegam vairāk stundu, pievērsties veselīgākai dzīvei? "Gribu būt tievāka/-s" vai "gribu nomest smēķēšanu" nav motivācija. Motivācija - tas ir tad, kad gribas uz tualeti: nav variantu, ir tur jātiek! Ir jāatrod iespēja! Vai ne? Lūk, to vārdiņu meklējiet, kas liek Jums gribēt kā trakiem nokļūt pie jaunās, skaistās dzīves.
Un pievērsiet uzmanību pēdējiem diviem pakāpieniem. Cits risinājums. Bingo! Pasaulē ir daudz iespējamo risinājumu, nav tikai viens vienīgs! Ja nepatīk skriešana, atrodi to sporta veidu, kas iet pie sirds. Vai aizej dejot. Vai atrodi domubiedrus, ar kuriem kopā jautrāk un vieglāk (man kā klīniskam intravertam šis bija kā ar bomi pa galvu! Ej tu nost, es tak pati nemūžam neiedomātos kaut ko tik vienkāršu, kā meklēt tusiņa biedrus! Bet, izrādās, tā arī var darīt!). Saderi ar draugiem/kolēģiem, ka izdarīsi. Kā uzsvēra Jurševics - katram cilvēkam tas būs kaut kas cits, kaut kas savs. Bet galvenais - nepadodies. Ja nederēja viens risinājums, meklē citu, kurš derēs. Savējo, sev piemērotāko. Un nekad negriez nost no izvēlētā ceļa. Ja noripo - trausies atpakaļ, un turpini iet!

Savukārt, profesors Ivars Austers aicināja izdarīt sekojošas (arī, manuprāt, elementāras lietas, vienkāršāk par vienkāršu):

• noslēdziet ar sevi līgumu. Nevis "atmest smēķēšanu" vai "agrāk iet gulēt" vai "sapotēties pret gripu" (šāda līguma gadījumā ceramība uz rezultātu esot vien knapi 5%), bet gan - tādā un tādā datumā plkst. tikos un tikos būt tajā un tajā vakcinācijas centrā un sapotēties pret gripu. Tad cerības trīskāršojas - 15% ticamība, ka tiešām arī aiziesiet un izdarīsiet.
• paturiet prātā perspektīvas likumus. Tas, kas tuvumā, izskatās lielāks (svarīgāks) kā tas, kas tālumā. Īstermiņa vilinājums (skriet palīdzēt pie pirmā sauciena, rūpēties par citiem, pelnīt naudu, ēst saldumus utt.) vienmēr izskatās grandiozāks un stāv priekšā tālajam mērķim par veselīgo dzīvesveidu. Neļaujieties sirēnu vilinājumam - tas tikai rēgojas, tikai vilina! Ejiet garām, ejiet uz lielo mērķi.
• nopērciet mazākus šķīvjus. Psiholoģija strādā - liekot mazā šķīvī, mēs tajā ieliekam un apēdam mazāk, nekā lielajā. Pētījumos pierādīts. Jo mazais šķīviis mums izskatās pilns ātrāk. Lielajā šķīvī mēs ieliekam krietni vairāk, un, tā kā pārsvarā esam dīdīti izēst šķīvi tukšu, tad...

Kas tad nu par pasākumu būtu bez profesora Danilāna - arī šoreiz viņš visus uzjautrināja ar savu priekšnesumu. Bet runāja viņš visnotaļ prātīgas lietas (kā jau parasti viņš to dara).

• Katrs mūsu ieradums smadzenēs aktivizē kādu noteiktu zonu. Jo vairāk mēs kaut ko atkārtojam, jo stiprāk un noturīgāk aktivizējas attiecīgā zona smadzenēs. To punktu smadzenēs var "uztrenēt", citiem vārdiem sakot. Kad esam savas smadzenes uztrenējuši smēķēt...gribēsies smēķēt: uztrenētais apgabals pieprasīs savu dienišķo stimulāciju. Labā ziņa - tāpat kā uztrenējām vienu apgabalu savās smadzenes, ar to pašu paņēmienu varam uztrenēt arī jebkuru citu. Proti - pietiekami bieži, regulāri un daudz atkārtojot pozitīvus ieradumus, kaifs no tiem pamazām kļūs jūtamāks un jūtamāks - uztrenēsies jauno, veselīgā dzīvesveida ieradumu "punkti" mūsu galvās.
• Elementāra lieta, ko mēs katrs varam izdarīt - kad esam vērsušies pie ārsta, runāt ar viņu! Runājam, jautājam - neviens jautājums nav muļķīgs, un mums ir tiesības zināt par savu veselību jebko, kas mūs interesē. Ārstus Danilāns aicināja neatvēcināties no pacienta jautājumiem, atbildēt uz tiem. Bet kā pacientus mudināja mūs nejusties traucējošiem, vainīgiem, muļķīgiem vai vēl sazin kādiem - līdzdarboties savas veselības labā ir mūsu tiesības un pienākums, tāpēc: mums ir jāzina, jāsaprot, un nav ko kautrēties paprasīt - kuram tad vēl, ja ne ārstam, ir jāzina atbilde, kuram tad vēl, ja ne mums pašiem, ir daļa gar mūsu veselību!

No sevis piemetīšu vēl dažas idejas, kas man palīdzējušas (jo es šajā pētījumā ieraudzīju sevi pirms 5 gadiem vienkārši kā copy-paste nokopētu - jā, tāda es biju, un man vēl ilgs ceļš priekšā līdz ideālam!):

• Ej gulēt! Kā tik kas, tā ej gulēt. Kas guļ, tas negrēko. Sagribējās konfektīti - ej gulēt! Negribas skriet? Ej gulēt! Smejaties?! Tūdaļ nesmiesieties. Cilvēks, kurš nav izgulējies, nākošajā dienā apēd par 500 kcal vairāk kā būtu ēdis parasti. Un lielākoties saldumus. Nerunājot jau par to, kā jūtamies, no rīta mostoties, ja nav bijis laika kārtīgi izgulēties, cik kafijas sadzeramies, cik darbspējīgi esam, kāds ir mūsu garastāvoklis un slavenais latviešu optimisms (par kuru sīkāk visu variet uzzināt vietnē vissirsliktipunktselvē, un vēl šo to arī vietnē neviensmaninemīldotkom). Goda vārds - nekas nav tik labvēlīgi ietekmējis manu veselību, kā izgulēšanās. Un tā neko nemaksā! Kā tik kas - tā ej gulēt!
• saki "Nē!". Un "Nevaru!"
  Kādreiz arī man šķita, ka jāizgudro kaut kāds attaisnojums, lai atteiktu. Ka galva man lokās tikai no augšas uz leju. Ka no kreisās uz labo un no labās uz kreiso - nekādi. Bet, eņģēm čīkstot, spraišļiem brakšķot, es sāku lietot šitos drausmīgos vārdus, turklāt bez jebkādiem paskaidrojumiem. Biju pārsteigta, cik bieži (95% gadījumu, ka es Jums saku!) neviens pat neprasīja, kāpēc nevaru. Ak tā, nevari? Ā, nu nekas, tad iešu kādam citam paprasīšu...nu nekas, tad citu reizīti... Zināt, kā tajā anekdotē par pūķi un zvēriem, ko viņš gribēja apēst? Kā tik kas - saki "Nē!" Vismaz līdz brīdim, kamēr eņģes ieeļļojas un beidz čīkstēt.
• Kā tik kas - iedzer ūdeni. Slāpst? Iedzer ūdeni. Dusmas? Iedzer ūdeni. Gribas našķus? Iedzer tēju. Gribas kafiju? Iedzer ūdeni. Ar citronu. Īzī pīzī. Un pa lēto.
• Apēd dārzeņus. Vienalga - ēdnīcā salāti, benzīntankā mini burkāniņi, mājās sautējums, lielveikalā paka ar saldētajiem dārzeņiem, vai ciemos pie omes dobē redīsi. Kā tik kas, tā ieēd dārzeni. Nebūs nekāda dārguma, navnaudasnav, navlaikanav vai vēl kādu sadomātu grūtību. Toties veselība augs griezdamās, pati no sevis.
• Pieliec garšvielu. Ar sojas mērci jūti to pašu sāļumu, bet sāls ir uz pusi mazāk. Ar citrona suliņu pāri salātiem, rīsiem vai jebkam citam, plus vēl bišķi pētersīļu - un sāli pārbērt pāri negribēsies (15% no mums pārkaisa papildus sāli ēdienam, to pat nepagaršojuši. Nu galīgi aptrakuši, vai?! Un 50% no mums - pēc pagaršošanas. Tā Grindeks pētījumā atklājies. Pamēģini pārkaisīt garšvielu! Tas ir baigi viegli - ņem trauciņu ar garšvielu, un kaisi pāri ēdienam tāpat kā būtu kaisījis sāli).

Atcerieties, ko saka pētījums? Veselīgs dzīvesveids ir par samērīgumu, nevis par pilnīgu atsacīšanos! Nestresojam, nebūs nekādu moku! Sāc, kur esi, dari, ko vari!
Lai mums visiem veicas veselībā! Lai nākamreiz, kad Grindeks pasūtīs GfK Baltic pētījumu par dzīvesveida ieradumiem Latvijā, tajā cipari būtu krietni vien labāki!