SOJA
Tagad neapcerot ne “par”, ne “pret” ĢMO kā tādu, parunāsim par soju. Vispār un kā tādu. Un ne tikai ĢMO sakarā.
Baumas par to, ka visa soja ģenētiski modificēta, ir stipri vien pārspīlētas. Un pārspīlējumam kājas aug no tā, ka lasām Amerikas blogus, un jebko, kas tur rakstīts, attiecinām nevis uz Ameriku, bet uz visu pasauli. Jā, ASV tā ir taisnība – dažādi avoti norāda atšķirīgus skaitļus, tomēr visi ir virs 90% - tātad, starp 93% un 97% ASV izaudzētās sojas ir ĢMO. Bet Amerika nav visa pasaule (zinājāt? Lūk!) Visā pasaulē izaudzēto soju aplūkojot, izrādās, ka ģenētiski modificēta soja veido ap 60% no kopējā apjoma. Kas ir ļoti tālu no atbilstības apzīmējumam "visa", vai ne?...
ASV izaudzē apmēram trešdaļu no pasaules sojas ražas. Nākamās lielākās sojas audzētājas ir Brazīlija, Argentīna, Ķīna, Indija.
Eiropa, vismaz Eiropas Savienības ietvaros, ļoti piesardzīgi raugās uz ĢMO – to atļauj, gan audzēt, gan lietot pārtikā, gan ievest, bet ļoti ierobežoti (stingrā kontrolē,
tikai dažus augus, un pat no tiem ne visu ir atļauts dot cilvēkiem ēst), un ārkārtīgi seko korektam marķējumam: lai gadījumos, kad ĢMO izmantots (un gala produktā šīs vielas ir vairāk kā 0,9%), tas tiktu norādīts etiķetē.
Tātad –
norāda, ja ir ĢMO. Nevis, ja nav. Proti – uz produktiem veikalā nav jāmeklē uzraksts : Nav ģenētiski modificēta.
Ir
jāmeklē uzraksts:
ģenētiski modificēta, vai – no ģenētiski modificētas. Ja Jūs izlasījāt sastāvdaļu sarakstu, un tur nav ne vārda par “ģenētiski modificēts”, tad – nav tā soja ĢMO!
(un ikviens, kurš saka, ka etiķetēs jau var sarakstīt viskautko (mantra “nekamnevarticēt”), pilnīgi noteikti nav strādājis pārtikas aprites uzņēmumā, un nav redzējis ĢMO kontroli darbībā pēc iestāšanās ES. Elpojam mierīgi - vismaz 99% gadījumu marķējumam var ticēt. Arī tādēļ, ka, strādājot ES, izdevīgāk gan finansiālā, gan
čakara ziņā ir sarakstīt visu, kā ir, nekā pēc tam sasmelt, ja kaut kas izrādījies “ne tā”)
Iz pieredzes – lai arī es nekad nelaižu garām iespēju papētīt sojas produktu etiķetes, tikai vienu reizi 18 veģetārisma gadu laikā man izdevies atrast tādu, kas saucās “soja” un bija gatavots no ĢMO. Relax, uzelpojiet tak!
Kurš ir visbiežāk Latvijā veikalos pieejamais produkts, ko gatavo no ĢMO sastāvdaļām?
Pareizi – tā ir augu eļļa. (zinājāt? Lūk!)
Bet nav dzirdēts, ka kāds, izdzirdot vārdu “eļļa”, tūdaļ iebrēktos “visa ir ģenētiski modificēta!” (un pareizi ir, ka nebrēc. Jo tās ir vien pāris pudeles visā veikalā, un tās pašas nāksies ar uguni meklēt). Toties, kā tik kāds piemin soju, šī mantra nāk komplektā 100% gadījumu (tas atkal - iz pieredzes).
Labā ziņa: turpmāk sarunās par soju Jūs varat izmantot iespēju paspīdēt ar savu informētības pakāpi – cēli paklusējiet. Jūs stāvat pāri tam mantru skandējošajam pūlim!
Ja klusējat, tomēr dziļi sirdī arvien vēl mantra skan – izvēlieties bio soju: bioloģiskajā lauksaimniecībā ĢMO netiek izmantoti, jo nav atļauti. Nekur. Ne sēklās, ne augos, ne aizsardzības līdzekļos, ne glabāšanā, ne pārstrādē – vispār nekur! Un tas tiek pedantiski kontrolēts. Ar analīzēm tai skaitā. Bioloģiskā soja ir visdrošākā izvēle, ja gribas izvairīties no ĢMO ar garantiju. Pat, ja "nekamnevarticēt" - bioloģiskā soja tik un tā būs visvairāk pārbaudītā, kontrolētā un turētā tālāk no ĢMO.
Otrs populārākais veids (patiesībā – vispopulārākais veids), kā ĢMO soja tiek patērēta, ir lopbarība (85% pasaules sojas ražas pārstrādā eļļā, un atlikušo sausnu - galvenokārt lopbarībā. Cilvēki tiešā veidā, kā sojas miltus u.c. sojas proteīna produktus, no tā apēd tikai 2%.). Intensīvajā lauksaimniecībā mājlopus un mājputnus baro ar ĢMO saturošu barību (ir izņēmumi, bet es runāju par tendenci un situāciju kopumā). Tātad – netiešā veidā, ar pienu, gaļu un olām, mēs patērējam ĢM soju biezā slānī. Daudz biezākā, kā ēdot pašu soju.
Un, kas skumji – tieši šis iemesls: ka soja ir izdevīga lopbarība (un ka gaļu mēs, cilvēki, ēdam tādos apjomos, ka šīs lopbarības vajag tik daudz), ir iemesls lietusmežu izciršanai u.c. vides problēmām, kas saistītas ar šo pupiņu audzēšanu (zinājāt, ka soja ir pupas? Lūk!) Ja soju izbarotu pa taisno cilvēkiem – to varētu audzēt vismaz 6 reizes mazāk. Nevienu mežu vairāk nevajadzētu izcirst. Apēd soju (gaļas vietā) – izglāb mežu!
Nākamā mantra – jā, bet sojā ir fitoestrogēni! (tiek lietots arī nosaukums izoflavoni)
Ir. Tie
ir dāsni atrodami arī linsēklās, pilngraudu produktos, dīgstos, žeņšeņ saknē un granātābolos (zinājāt? Lūk!)
Un kas vainas fitoestrogēniem? Ak, imitē/izjauc hormonu darbību?! Vēl viens pārspīlējums. Tad, kad tīri sojas izoflavoni injicēti tieši asinsritē (pelēm un žurkām), to darbība bijusi potenciāli nevēlama. Savukārt, ēdot soju, (turklāt cilvēkiem, nevis tikai pelēm) kopumā novēro gluži pretēju efektu - populācijās, kas regulāri un daudz ēd sojas produktus, un kuru organismā konstatē augstāku sojas fitoestrogēnu līmeni, konstatē arī ievērojami mazāk saslimšanu ar vēzi, osteoporozi, sievietēm retāk is PMS un mazāk izteikti menopauzes simptomi. Izsmeļošs skaidrojums par skaitļiem, situāciju, pētījumiem, secinājumiem, zinātnieku šaubām un droši noskaidroto -
šeit.
šeit.
šeit.
Šajā hormonu kontekstā, interesanti - kādēļ, tikko piemin pienu, visi nesāk raizēties, kā mūsu hormonu darbību ietekmē tīrs dzīvnieku izcelsmes estrogēns tajā? (zinājāt, ka pienā tas ir? Lūk!) Bet vajadzētu raizēties, krietni vairāk kā par soju. Lūdzu, te
Hārvardas pētnieku viedoklis.
Jā, bet kā tad vīrieši?! Ja nu viņiem krāniņš atkrīt, krūtis pieaug, hermafrodīti piedzimst? Mieru, tikai mieru – pētnieki meklē un meklē, bet tā arī nevar atrast nevienu pierādījumu, ka sojas patērēšana uzturā kaut kā nevēlami ietekmētu vīrietību. Pētījumus par šo tēmu variet pastudēt
šeit,
šeit,
šeit,
šeit un
šeit. Un kopsavilkums (angliski) ar vēl dažiem linkiem -
šeit.
Mani pašu bieži vien spēj apskaidrot un mierināt statistika. Tad nu pabārstīšu cipariņus arī šoreiz: Āzijā (Ķīnā, kur soju tofu veidā lietoja jau tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras, un lieto šobaltdien; Japānā, kur soja ir tradicionāls un ikdienišķs pārtikas produkts) sojas patēriņš uz vienu cilvēku ir 8-10 reizes augstāks, nekā Eiropā. Turienes iedzīvotājiem kaut kas tādēļ kaiš? Uz vecumu lielākā daļa maina dzimumu? Izskatās, ka ķīnieši būtu kļuvuši neauglīgi, taisītos uz izmiršanu? Vai arī masveidā dzemdētu hermafrodītus (lai gan pēdējos 9000 gadus žļembājuši soju neiedomājamos apmēros)? Pietiks pārspīlēt!
Kamēr Jūs ēdat soju kā pārtiku, un kamēr soja nav Jūsu vienīgā vai dominējošā pārtika, vai vienīgās pupiņas, ko lietojat – relax, tak uzelpojiet! Jūs dzīvosiet veselīgi, hormonāli sabalansēti un laimīgi! Vismaz – ciktāl sojai tas pa spēkam.
Soja ir tikai pupas. Viens no pupiņu veidiem. Un nemaz nav obligāta - ne veģetāriešu, ne visēdāju uzturā. Nekas slikts nenotiks, ja šī pupiņa netiks iekļauta uzturā. Un nekas slikts nenotiks arī, ja tiks iekļauta uzturā.
(Galvenais, neķidājiet no tās ārā tīrus izoflavonus un nešpricējiet vēnā - soju visdrošāk ir patērēt, to ēdot.)
Vispārējai zināšanu apvāršņa paplašināšanai - re, kur sīki aprakstīts un parādīts, kā soja aug. (klikšķinot uz bildēm, tās kļūst lielas un labi apskatāmas).
______________________________________________________
Starp citu – modificēta ciete nav tas pats, kas “ģenētiski modificēta” (zinājāt? Lūk!). Modificēt nozīmē – pārveidot (piemēram, cietes gadījumā – parasti ar nolūku padarīt to par biezinātāju, nevis klīstera veidotāju). Pārveidot var visādi (ar temperatūru, ar baktērijām, ar spiedienu, ķīmiski utt.). Ne tikai ģenētiski. Ja gadījumā modificētā ciete (Ecipari: no E1440 līdz E1451) būs iegūta no ģenētiski modificētiem augiem, tad etiķetē pie sastāvdaļām būs rakstīts tā: modificēta ciete (no ģenētiski modificētas kukurūzas/kartupeļiem). Tas “ģenētiski” ir atslēgas vārds, nevis modificēta. Uzelpojam vēlreiz!
Komentāri
Agnese
Tr, 15/08/2018 - 09:31
Pievienot komentāru