Vitamīni ziemā

Vitamīniem bagātākā sezona Latvijā ir...? Pareizi! Ziema!
Jo teju viss Latvijas superfood ir vēlā rudenī un ziemā. Tikai ēšanas vaina!

topinambūri
C, B1, B2, kālijs, dzelzs, cinks, kalcijs, varš, magnijs, mangāns, fosfors, niķelis, silīcijs, neaizstājamās aminoskābes, inulīns (baro labvēlīgo zarnu mikrofloru).

ķirbis
Karotīni (A vit.), C, E, B1, B2, B6, daudz - fosfors un kālijs, vēl arī fluorīds, pektīns. Ķirbju miza ļoti bagāta ar kalciju

kāposti
Sevišķi Briseles kāpostiņus gribētos rekomendēt - jo tie novembrī tikai ienākas, un ir sava rūgtenuma dēļ īpaši bagāti ar vērtīgām uzturvielām. Un vēl arī sarkano kāpostu - tajos traki daudz antioksidantu un karotīna. Bet arī tās parastās, zaļi baltās kāpostgalvas, kas lielveikalā, tirgū un pagrabā dabonamas, ir dikti labas veselībai! 2x vairāk (Briseles kāpostos - 3x vairāk) C vitamīna kā citronos, A, K, P (flavonoīdi), PP, U (kuņģim labs), F vitamīni (pat nezināju, ka tādi ir, bet, redz, ņem tik un ēd!), kālijs, fosfors, dzelzs, kalcijs, šķiedrvielas, B vitamīni, folijskābe, tartronskābe (palīdz tievēt) u.c.

skābi kāposti
C, P, pantotēns, dzelzs, folijskābe, pienskābe, sērs, antioksidanti.

selerijas, pētersīļi
C, K, E, B, kālijs, fosfors, nātrijs, glikozīdi, terpēni.

kālis/rācenis
B1, B2 R, C, pektīns, kālijs, kalcijs, sērs, fosfors, dzelzs, sinepju eļļa.

pastinaks
Ekstra-daudz kālija, arī fosfors, cinks, u.c. minerālvielas; A, B1, B2, B6, C, E, PP, folijskābe.

rutki, mārrutki
C (kā upenēs vai mežrozītēs), kālijs, nātrijs, fosfors, sērs, kalcijs, sinepju eļļa, fitoncīdi.

bietes
C, P, B, folijskābe. Kālijs, dzelzs, fosfors, magnijs, cinks, pektīns.

ķiploki
B6, C, kālijs, fosfors, selēns, sērs, fitoncīdi.

ziedputekšņi, medus u.c. bišu produkti
Vieglāk pateikt, kā tajos nav...Viss te ir!

diedzējumi (graudi, sēkliņas, pupiņas, kviešu zelmenis utt.)
Diedzējot produkta vitamīnu un minerālvielu daudzums var pat desmitkāršoties, turklāt tie kļūst īpaši viegli asimilējami. Hlorofils ir antioksidants (un zaļais pigments), vērtīgs arī sarkano asinsķermenīšu sintēzē. Vienkārši ievies diedzējamo dārziņu uz savas palodzes, vai - starp citu, dīgstus un mikrozaļumus var viegli nopirkt pat lielveikalā.

zāļu tējas
Sākot ar ugunspuķi un beidzot ar liepziediem - te var atrast vitamīnus un vērtīgas aktīvās vielas katrai gaumei un vajadzībai.

mežrozītes
C, pektīni, vērtīga eļļa, karotīni.

pīlādži
C, P, kālijs, magnijs, cinks, flavonoīdi, karotīni (vairāk kā burkānos), folijskābe, antioksidanti, pektīns, sorbīts (dabīgi antibakteriāla viela, konservants).

dzērvenes
C, mangāns, polifenoli, fenolskābe, flavonoīdi, vērtīgas organiskās skābes un antibakteriālas vielas, antioksidanti.

cidonijas
C, karotīni, pektīns, B1, B2, E, PP, kālijs, kalcijs, fosfors, nātrijs, dzelzs, miecvielas. Ēdamas un vērtīgas ir arī sēklas.

aronijas
Ekstra-daudz P vitamīna, C, B, karotīni, mangāns, varš, jods, kālijs, pektīns, miecvielas, antioksidanti, asins recēšanu uzlabojošas vielas.

smiltsērkšķi
Ekstra-daudz C, K un E vitamīni, vēl arī karotīni, praktiski visi ūdenī šķīstošie vitamīni, magnijs, selēns, cinks un vēl kādas 10 minerālvielas, sterīni, pektīns, antioksidanti.

āboli
Melš, ka šitie skābie ābolīši, kas ēdami kļūst, pagrabā nostāvot līdz janvārim, februārim, satur vairāk kā 50 dažādu vitamīnu un minerālvielu. Piemēram, C, E, B, polifenoli (īpaši mizā), kālijs, pektīns, antioksidanti (līdzīgi kā zaļajā tējā atrodamie); sēkliņas satur jodu (tikai nedrīkst ēst daudz to sēkliņu - 5 dienā, ne vairāk).

pilngraudu produkti
B un E vitamīni, šķiedrvielas (klijas), antioksidanti. 2-3% no sastāva veido minerālvielas - vienkārši piebāzti ar minerālvielām! Īpaši tādām kā dzelzs, magnijs, fosfors, kalcijs. Mieži, auzas, prosa, rudzi, griķi - for ever!

pākšaugi
Kad es redzu pētījuma datus par to, ka Latvijā pākšaugus daudzmaz regulāri lieto uzturā vien 15% iedzīvotāju (un, saderam, tālāk par pupiņu / dzelteno zirņu zupu, pupiņu salātiem un pelēkajiem zirņiem Ziemassvētkos nez vai tiek...), man gribas raudāt un izmisumā sist galvu pret sienu. Nu nopietni?! Galīgi aptrakuši, šitik lielisku produktu laist gar degunu (un kuņģi)!
Unikāli antioksidanti, olbaltumvielas ar neaizstājamajām aminoskābēm, šķiedrvielas, B grupas vitamīni, dzelzs, folijskābe (un saraksts turpinās bezgalīgi). Ēdiet pākšaugus, un ziemā jo sevišķi! Kad tad vēl, ja ne ziemā tās pupiņzupiņas ēst!

sēklas – ķirbji, linsēklas, kaņepes
var ēst tāpat, var izmērcēt, var izdiedzēt. Vērtīgas eļļas, E vitamīns, šķiedrvielas, cinks, dzelzs, kalcijs, polisaharīdi (zarnas tīrošo gļotvielu veidolā), un tā tālāk, saraksts bezgalīgs ar visiem labumiem.

Un tad vēl pielieciet klāt visus saldētavā noglabātos vasaras labumus, dažādus augu pulverus (paskaties, piemēram, AbsolūtsĒd, vai Rimi Klēts nodaļā, vai garšvielu veikalos), un tad atbildi, lūdzu: par kādu 'vitamīnu trūkumu' ziemā būtu jāvaimanā, ļaudis, a?!