Pasaka par vārda dienas kūku

-„Mammu, izstāstīsi man pasaciņu?”

-„Kādu pasaciņu Tu gribi dzirdēt?”

-„Par kūku!”

...un tā - kā teju ik vakaru, kad esam ieritinājušās zem segām un izslēgušas gaismu, man jāsāk meitai stāstīt pasaka. Recepte, ja būsim pavisam precīzi. Ar visām mērvienībām, devām, procesu un rezultātu. Par to, kā vāra zupu vai griķus, cep kartupeļus vai pankūkas, mizo gurķus vai loba zirnīšus no pākstīm, no kā taisa rasolu un ko liek pie salātiem. Lūk, viena no Undīnes mīļākajām „pasakām”:

„Reiz Undīnei bija vārda diena. Tāpēc viņa kopā ar mammu gāja uz veikalu un nopirka tur visādus produktus: olas, cukuru, miltus, kanēli un ābolus.

Atnākušas mājās, viņas sagatavojās cept kūku, lai Undīne varētu pacienāt ar to savus draugus bērnudārzā.

Vispirms mamma nomizoja un sagrieza gabaliņos piecus ābolus. Undīne sēdēja un skatījās, jo viņa vēl nedrīkst ņemt nazi. Tāpēc ābolus grieza tikai mamma. Kad Undīne izaugs liela, arī Undīne drīkstēs mizot un griezt ābolus.

Tad mamma bļodā iesita piecas olas. Undīne piebēra olām piecas karotes cukura – viena karote, otra karote, trešā karote, ceturtā, piektā... Tad Undīne no visa spēka turēja mikseri, kamēr tas saputoja olas. Mikseris dūca „Žžžžzzz!” – uz vislielāko ātrumu! Tad mamma paņēma un piebēra mīklai piecas karotes miltu – viena karote, otra karote, trešā karote, ceturtā, piektā...; un pēc tam Undīne atkal turēja mikseri, kamēr tas iemaisīja miltus mīklā. „Žžžžzzz!”

Tad mamma ieslēdza cepeškrāsni, lai tā uzsiltu līdz 200 grādiem. Tikmēr Undīne izklāja veidni ar cepampapīru, izbārstīja ābolu gabaliņus pa visu veidni un pārkaisīja tos ar kanēli un cukuru. Mamma turēja bļodu ar mīklu, bet Undīne visu mīklu izrausa no bļodas ārā un pārklāja āboliem.

Tad viņas abas lika kūku krāsnī un cepa to tur 20 minūtes. Tad mamma atvēra krāsni un pārbaudīja kūku – viņa paņēma sērkociņu, iedūra kūkā un redzēja, ka tā vēl nav gatava, jo sērkociņam bija pielipušas mīklas piciņas. Tāpēc mamma iestūma veidni krāsnī atpakaļ un cepa kūku vēl 10 minūtes. Tad kūka beidzot bija gatava. Mamma izņēma to ārā un nolika atdzist. Atdzisušu viņa to sagrieza gabaliņos.

Otrā dienā Undīne kūku nesa uz bērnudārzu un cienāja ar to visus bērnus savā grupiņā. Bērniem kūka ļoti garšoja. Tā Undīne nosvinēja savu vārda dienu.”

-„Nu, Tev patika pasaciņa?”

-„Jā, patika.” – Mazas roķeles apvijas man ap kaklu un samiegojusies balstiņa nočamst: „Rītdien izstāstīsi, kā vāra garos makaronus?”

-„Izstāstīšu.”

-„Un par mērcīti arī!”

-„Jā, labi. Bet to rīt. Tagad čuči! Arlabunakti!”