Dabīgas pārtikas krāsvielas - te tās ir!

Aizrautībā ar visu dabisko un veselīgo, es, protams, arī ēdienu dekorēšanu un krāsošanu iespēju robežās izvēlos dabīgu. Tomēr, jāatzīst, strādāt ar dabiskajām krāsvielām ir izaicinājums. Ar sintētiskajām viss ir vienkārši - kādu krāsu pieliki, tādu dabūji, un, ja samaisīji kopā, tad rezultāts būs tāds, kā skolā mācīja pēc krāsu apļa. Pēc tam vāri vai cep, mal vai ber - kā iekrāsoji, tā arī viss paliek. 

Kad ņem rokā dabīgās krāsas - jautrība garantēta! Pirmkārt, dabīgajām krāsām ir garša un smarža - ne visur ieliksi, un vēl katram sava gaume, kas garšo, kas nē. Otrkārt, katrs augs satur nevis vienu, bet daudzus pigmentus - līdz ar to, sākot dabīgās vielas jaukt, tur nekas vai gandrīz nekas nenotiek pēc krāsu apļa likumiem: rezultāts būs pārsteigums - kas iznāks, daudziem viena auga pigmentiem sajaucoties ar daudziem otra auga pigmentiem. Treškārt - dabīgās krāsas nav tik noturīgas kā sintētiskās, dabīgās jebkurā brīdī var mainīt vai pazaudēt toni, turklāt neprognozējamā virzienā un intensitātē, un it īpaši tas gadās ar pašrocīgi gatavotajām krāsām. Samaisīji mīklu ar biešu sulu smuki sarkanu - izcepi kūku, bet no sarkanā vairs ne vēsts, kūka ir brūna. Un tas ir normāli - laipni lūgti dabīgo krāsvielu piedzīvojumā! Un visbeidzot - krāsot ar dabiskām krāsām ir daudz, daudz dārgāk kā ar sintētiku. Bet ko veselības vārdā neizdarīsi, vai ne?

Tā nu gan pati savu izpriecu dēļ, gan redzot, cik bieži cilvēki Vegus kursos ieminējās par dabīgām krāsvielām (gan bērnu, gan veselības, gan ne-sintētisko nokrāsu dēļ un vēl simts un viena iemesla mudināti), es meklēju ceļus, veidus un produktus, kā dabūt kvalitatīvu rezultātu, pieņemamas garšas un cik necik saprātīgas izmaksas. Pamazām man kļuva skaidrs, ka jāstūrē uz garšvielu un tā dēvētā superfood pusi. Pērkot un testējot dažādu ražotāju dažādus pulverus, pastas un šķidrumus, īsti laimīga joprojām nebiju: vai nu nav malums gana smalks un es nevaru uzzīmēt savas krēma puķītes, jo uzgalī visu laiku kaut kāds graudiņš ieķeras; vai nu pārāk dārgi izmaksā, vai arī krāsa knapi redzama un tā pati nabadzība drīz izzūd, vai pārāk izmaina krēma vai mīklas konsistences un līdz ar to īsti nevari pievienot tā kā gribētos utt.

Risinājums uzradās, kad viendien tiku uzaicināta ciemos uz garšvielu internetveikalu ManasGaršasLV. Vizītei bija pavisam cits mērķis, taču, ieejot noliktavā, es ieraudzīju sen meklēto - daudz toņu, supersmalks malums, augsta kvalitāte (lasi - toņi spēcīgi (lasi - jāliek līdz pat 4 reizēm mazāk, kā citas līdz šim tirgū manītās dabīgās krāsas), noturīgi un tik vienkārši vis nemainās) un pilnīgi normālas, adekvātas cenas. Pārāk labi, lai būtu taisnība. Bet tā tas ir - es dabūju pilnas rokas pulveru, ko izmēģināt, un, lai kuru no tiem testētu, man viss patika. Es spiedzu, pīkstēju, situ plaukstas un lēkāju sajūsmā, un purināju ManasGaršas saimnieci Baibu aiz piedurknes, dedzīgi pierunājot taisīt krāsvielu kolekciju.

Esmu ļoti pateicīga Baibai un viņas kolēģei Rūtai, ka viņas drosmīgi parakstījās uz šādu avantūru. Pateicoties manai sajūsmai un viņas drosmei - pirmo reizi Latvijā tik lielā sortimentā, tik augstā kvalitātē un par tik saprātīgām naudiņām dabīgās krāsvielas ir nopērkamas ikvienam ikvienā Latvijas nostūrī, pasūtot internetveikalā www.manasgarsas.lv.

Startējām ar 12 krāsām - 4 veidu zaļie, 2 oranžie, sarkans, lillā, rozā, brūns, dzeltens un melns (miežu asni, spināti, hlorella, spirulina, anato, paprika, biete, mellene, dzērvene, kakao, kurkuma un augu ogle). Bet nu jau kolekcija papildinājusies ar jaunām krāsiņām-māsiņām, kopā 20 (pievienojies baltais, laškrāsas, dūmakaini violets, rožains, sinepju un maigi dzeltens, kā arī vēl viens sarkanais un vēl viens zaļais - māls, godži ogas, magoņu ziedi, rožu ziedlapiņas, samteņu ziedlapiņas, aprikoze, karkade un mate tējas lapas). Tā kā dabīgās krāsvielas sajaukt cita toņa iegūšanai nav tik vienkārši, centīsimies nodrošināt maksimāli plašu toņu spektru, lai varētu garantēti uzreiz iekrāsot tajā nokrāsā, kāda vajadzīga, bez nepieciešamības riskēt, jaucot pulverus savā starpā. Tomēr - ikviens eksperimentiem gatavs entuziasts var droši izpausties radoši: pulverus var jaukt un maisīt, un tad krāsu palete kļūst faktiski bezgalīga.

Melnas krāsas bundžiņas ir izcili piemērotas, lai krāsvielas uzglabājot nepazaudētu savu toni. Tāpēc iesaku, pirmo reizi iegādājoties kādu no pulveriem, izvēlēties to bundžiņā. Pēc tam varēs droši pirkt to pašu krāsu paciņā (tas ir lētāk, protams) un pārbērt bundžiņā - lai lietošana ērtāka.
Ja Jums patīk #zerowaste idejas, tad ManasGaršas piedāvā arī atkārtotu bundžiņu uzpildi - nosūtiet iztukšotās bundžiņas atpakaļ veikalam ar pakomātu palīdzību, un drīz tās pie Jums atgriezīsies jau atkal pilnas ar iegādātajiem pulveriem.

Krāsainā līnija uz etiķetes veidota maksimāli tuva pēc toņa tam, kāds ir attiecīgais pulveris - lai Jūs varētu saprast, ko pērkat, neraugoties uz to, ka pats pulveris ir slēgtā iepakojumā. Ja nāksiet uz Vegus kursiem - atvērti pulveru paraudziņi ir tur uz vietas, varēsiet apskatīt, paostīt, pagaršot, novērtēt, izvēlēties. Labprāt arī pakonsultēšu par lietošanu, ja Jums būs kādi jautājumi. (Jo man reāli patīk tās krāsas, man šausmīgi gribas ar visiem dalīties savā pieredzē un sajūsmā, un piestāstīt ikvienam pilnu galvu - tikai pajautājiet!)

Pulverus var pievienot gan saldiem, gan sāļiem ēdieniem un izstrādājumiem, gan siltiem, gan aukstiem (atkarībā no receptes, kad ir iespējama tā pievienošana). Piemēram - krēmzupām, mērcēm (siltajām un uzkodu, salātu un desertu), dārzeņiem, rīsiem, marinādēm, kokteiļiem, smūtijiem, tējām, limonādēm. Kūku krēmiem, dažādām glazūrām, cepumiem, biskvītiem, bezē, zefīriem, pankūkām, sacepumiem, maizei, jebkurai saldajai vai sāļajai mīklai vai pildījumam, kūku un desertu pārkaisīšanai, dekorēšanai ar otiņu (gan piepūderēšanai, gan, pulveri sajaucot ar degvīnu - krāsošanai līdzīgi kā ar akvareļiem, piemēram, uz novārītām Lieldienu olām vai uz cukura mastikas), Pievienot saldējumam, panna cottai vai citiem krēmiem, un pat kausētai šokolādei. Krāsojiet uz veselību!

Sīkākus katra pulvera aprakstus un sortimentu apskatiet manasgarsas.lv

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Foto: Aija Krodere, Undīne Ozola, Dita Lase, Gastronomijas institūts