Vasarā strādāju pēc pasūtījuma - rakstiet vegus at vegus lv vai zvaniet 29188723, ja vēlaties kādu semināru.

Vegus virtuvi iespējams noīrēt saviem pasākumiem vai savu produktu ražošanai.

Lai Jums jauka vasara, ceļojumi, atvaļinājumi, atpūta, sauļošanās!

Pieteikties

Kādu pannu pirkt

Patiesībā jautājums skan tā - kādu pannu es pirktu.

Jo man svarīga gan drošība, gan ērtums lietošanā. Ja ar to pannu cept sagādā nevis prieku, bet nemitīgu triku veikšanas procesu ar neprognozējamu rezultātu, ja es to pannu nelabprāt cilāju vai mazgāju, ja tā ik pēc pusgada jāmet laukā, ja es riskēju saelpoties sazinkādus veselībai kaitīgus izgarojumus, vai saēsties ar pannas elementiem bagātinātu pārtiku - tad es tādu pannu negribu.

Taču pannu es gribu. Pannu vajag. Lūk, manu meklējumu rezultāti.

ČUGUNA PANNA NAV MAN

Par ko visi jūsmo šo pannu sakarā - man īsti nesaprast. Smaga kā elle. Dārga. Tajā cept un to kopt ir vesela epopeja (nemazgā ar līdzekli vai trauku mašīnā; neskrāpē, jo tad raus klāt, bet arī nemērcē, jo tad rūsēs; neatstāj ēdienu pannā stāvēt; atceries ieeļļot pannu pēc katras pagatavošanas, uzsildi tā, bet nekādā gadījumā ne šitā, utt., utjp.). Ar skābu ēdienu (tomāti, augļi, skābs krējums utt.) tā reaģē vēl vairāk kā visi pasaules tefloni uzkarsēti līdz baltkvēlei. Porains materiāls - karstumā poras izplešas, ēdiens tajās goč pendel iesūcas, atdziestot poras savelkas, lai nākamreiz atkal izplestos un pievienotu manam ēdienam iepriekšējā ēdiena garšu un sastāvdaļas?! Baigi vajag! Ēdiet paši, man nepatīk.
Tiesa gan - ja es dzīvotu laukos un gatavotu uz dzīvās uguns plītī, tad varbūt arī izvēlētos čugunu. Bet pilsētā...nu nē. Cepiet Jūs, es nē.

Nerūsējošā tērauda un dzelzs pannas es arī nesaprotu. Tērauds ar ēdienu nereaģē - tas labi (dzelzs reaģē ar skābu, sākot rūsēt). Taču, ja no 10 reizēm kaut ko jēdzīgu uzcept vai uz otru pusi apgriezt man izdodas vien 2 reizes, tad es labāk iestājos nejēgu rindās, kā mokos ar tādu pannu. Jā, arī slaveno Zepter pannu esmu lietojusi - nepārdzīvojiet, nevis pannas sliktas, bet es esmu nejēga. Kā Fredis saka: ir cilvēki, kam nesanāk, un labi vien ir, ka viņiem (man) nesanāk - nav ko cūkām pērles kaisīt.
Kā mani apgaismoja citi gardēži - tikai uz tērauda/dzelzs pannām varot dabūt to pareizo kraukšķīgo garoziņu ar sulīgo vidiņu. Apdomāju un nospriedu - tā kā gaļu necepu, tad varu atļauties greznību iztikt bez bleķa pannas. Bet Jūs skatieties, kā Jums vajag, kas Jums der labāk!

Vara jeb kapara pannas...gan jau, ka ir dikti labas, labi silst, taupa enerģiju, un antibakteriālas īpašības varam piemīt. Bet cenas un kaprīzās kopšanas dēļ neņemšu. Un, ja iekšpuse pannai ir no kapara, tad varš pāriet ēdienā, it īpaši no skābiem produktiem; bet, ja iekšpuse izklāta ar nerūsējošo tēraudu, tad viss droši, bet baidos, ka nepratīšu cept tieši tāpat kā neprotu uz bleķa pannām.


NEPIEDEGOŠĀS PANNAS

Jā, jā, jā, jā, jā - tādu pannu es gribu!
Vieni brēc, ka teflons kaitīgs, citi - ka, kamēr pannu neuzkarsē līdz 230 C vai nesaskrāpē - tikmēr nekāda kaitīguma nav. Videi teflons ir kaitīgs pilnīgi noteikti.
Mana pieredze liecina, ka temperatūru pannā es katru reizi nemēru (caurmērā cepšanas temperatūra parasti grozās ap 180 C, bet kā lai es zinu, ka neesmu sakarsējusi par traku?), un saskrāpēju es tās pannas vienmēr, lai vai ar cik pareiziem rīkiem un lai vai cik saudzīgi pa to maisu. Tātad - man šī nav laba opcija. Tieši tādi paši piedzīvojumi arī ar titāna pārklājumu, tās pannas arī vairs nepērku (par kvalitāti nav runa - es pat smalku zīmolu pannu par 100 naudiņām pamanos nolietot pusgada laikā).

Pirmā gaisma tuneļa galā atspīdēja, kad parādījās keramiskās pannas. Drošs un labs pārklājums, bez teflonam raksturīgajiem kaitīgajiem savienojumiem, bez kadmija, videi draudzīgākas kā teflons, nereaģē ar ēdienu, tai skaitā - skābiem produktiem, modernā keramika nav poraina. Drīkst mazgāt trauku mašīnā (urrā!), nerūsē. Internetā viens no biežāk ieteiktajiem ir GreenPan, arī mūsu veikalos šo zīmolu esmu manījusi, pirkusi un lietojusi - viss lieliski. Līdz brīdim, kad aizmirstu tukšu pannu uz uguns, un tā pārkarst (nu, vai arī pārkarsēju, nežēlīgi uz tās kaut ko cepot).  Keramika saplaisā, un turpmāk panna rauj klāt. Un saplaisājis pārklājums vairs neesot drošs (kāpēc tieši - nevaru atrast, bet, ja reiz tā visi brīdina, pieņemu, ka labāk lieku reizi uzmanīties, kā nelikties ne zinis.)
Ir man viena keramiskā panna, ko izdevies nesadedzināt (zīmolu gan neatceros diemžēl) - tā tiek lietota jau vismaz 3 gadus, un esmu pilnīgi laimīga ar to.
Kad apprecēšu naftas magnātu, palūgšu, lai viņš uzdāvina man kādu keramisko pannu no Le Creuset - tās esot gan veselībai drošas, gan izturīgas (atsauksmēs internetā visi lietotāji pīkst sajūsmā, pannas ejot gadu gadiem ilgi).

Ir tažīnas tipa keramiskās pannas - tās pilnībā sastāv tikai no māla un emaljas. Arī nerada toksiskus izgarojumus, ir nepiedegošas, taču trauslas - ja uzliek karstu no plīts uz auksta galda, vai, ja nokrīt zemē, atā!, dārgā un labā, un mīļā panna vai tažīna, jāiet pirkt jaunu. Šī iemesla dēļ neuzdrošinot pirkt, jo esmu no cilvēkiem, kam viss krīt ārā no rokām. Saplēsīšu, kā likts saplēsīšu! Un man salūzīs arī sirds, ja saplēsīšu, žēl būs dikti.

Atradums tādiem "abas rokas kreisās" ļaudīm, kā man, ir pannas ar marmora vai granīta pārklājumu. Patiesībā tās ir ar mākslīgā akmens pārklājumu. Inerts materiāls, nav pārāk smags, nekādu reakciju ar ēdienu, nekādu izgarojumu (jo akmens nesatur visus tos toksiskos savienojumus, ko teflons), nepievelkas ar ēdiena aromātu. Neskrāpējas - varu apliecināt, ka pat man nav izdevies šos pārklājumu saskrāpēt, ar visu savu nopelniem bagāto pieredzi pannu sačakarēšanā. Cep burvīgi. Izturīgas (gan jau, ka var sadedzināt arī šīs, bet pagaidām man izdodas jau gandrīz gadu uz tādām cept, un tās (divas man tādas ir, no Blaumann) joprojām ir kā jaunas. Neizliecas, nepiedeg, viegli tīrīt - pietiek noslaucīt ar papīra salveti, vai noskalot ar karstu ūdeni (trauku mašīnā mazgāt gan nedrīkst). Drīkst likt līdz 200 C karstā cepeškrāsnī. Īsāk sakot - marmora pannas ir labākais, kas ar mani pannu jomā ir noticis. Elkorā tikko nopirku Bialetti granīta pannas kursiem - turpmāk nekādi tefloni vairs!

Vai pannas der indukcijas plītīm - jāskatās katrai konkrētajai pannai marķējumā. Ir arī tādas, kuras der.

P.S. Skaisti dzīvot neaizliegsi - eksistē ne tikai zelta klozetpodi, bet arī zelta pannas. Maksā tāda panniņa nieka trīsarpus tūkstoši - turklāt esot mūžīga, dabiski pretpiedeguma, neietekmē ēdiena garšu, antibakteriāla, skaista, un visādi citādi fantastiska. Jādomā gan! Tā tik vēl trūktu, ja tā tāda nebūtu... :)

PANNAS CEPEŠKRĀSNIJ

Stikla pannas/veidnes. Temperēts borsilikāts, ja pavisam precīzi, ir materiāls, no kura šīs pannas gatavotas. Karstumizturīgas un vispār izturīgas - man ir Pyrex, kalpo gadu gadiem, teorētiski saplēst var, bet praktiski vēl nav izdevies, lai gan manā virtuvē ir flīžu grīda! Videi draudzīgas, ar ēdienu nereaģē (un vispār gandrīz ne ar kādām ķīmiskām vielām nereaģē - tādēļ tieši šī materiāla kolbas lieto zinātnieki ķīmiskiem eksperimentiem), smakas neuzsūc, neskrāpējas. Iztur gan cepeškrāsns karstumu, gan saldētavas aukstumu (bet nevajadzētu tūdaļ no plīts likt uz aukstām restēm vai slapja dvieļa, vai saldētavā - trauks var sasprāgt). Der arī mikroviļņiem. Nav pretpiedeguma - jālieto vai nu cepampapīrs, vai jāietauko. Vienīgais solījums, kas nepiepildījās - ka uz tām neveidosies melni traipi. Veidojas. Noberzt tos neprotu es, un neprot pat trauku mašīna, tikai mana māsa to var izdarīt. Ja Jums arī ir tāda prasmīga māsa, vai arī plankumi netraucē - iesaku stikla traukus!

Silikona veidnes. Top no silīcija un skābekļa - moderno tehnoloģiju sasniegums. Inerts materiāls, kas nereaģē ar ēdienu un nerada kaitīgus izgarojumus. Videi draudzīgs - pats nesadalās, taču ir otrreiz pārstrādājams. (Tāpat kā stikls, ja kas). Nav nepieciešams (un pat nav ieteicams) eļļot vai ar kaut ko izklāt - silikons nepiedeg (tumšākus plankumus gan veido, bet cepšanas kvalitāti tas neietekmē). Ja veidnē pēc ēdiena izņemšanas kaut kas paliek - neskrāpējiet to ārā, vienkārši iemērciet uz pāris minūtēm, pats atlips. Silikona veidnē ēdiens gatavojas par apmēram 10% ātrāk - ietaupāt laiku un enerģiju. Tā kā silikons salīdzinoši vāji vada siltumu, garoziņas nav vai tā ir ļoti plāna (reizēm pluss, reizēm mīnuss, atkarībā no ēdiena). Iztur gan cepeškrāsns karstumu, gan saldētavas aukstumu. Der arī mikroviļņiem.
Nešiverējiet pa silikona veidnēm ar asiem priekšmetiem - dakša, nazis, karote smailām kantēm: veidni viegli sagriezt, un tad to jāmet ārā - bet silikons nav lēts prieks. Proti - ir arī lēti silikoni, taču nepērciet tos. Pirmkārt, šīs veidnes ir tik plānas, ka, piepildot ar mīklu, tās "izgāžas", netur formu. Otrkārt - lai arī pats silikons ir inerts, nebūtu labi, ja tam pievienotās košās krāsvielas vai kādas citas iespējamās piedevas izrādītos ne tās veselībai draudzīgākās (silikons ir dārgs materiāls. Lai veidni padarītu lētāku, lētajām formām mēdz pievienot arī citus materiālus, kas dara tās nekvalitatīvākas. Uzmanieties, ja cepot veidne izdala nevēlamu, plastmasīgu aromātu!). Kas lēti maksā, tas to arī maksā! - kā viedi izteicās kāds satīriķis.
Man ir veidnes no Tupperware - ideālas! garantēti drošas! bet dārgas - ganiet uz atlaidēm vai iestājieties TW par konsultantu, lai nopirktu izdevīgāk. Un ir tikai klasiskākie veidi - viena izmēra apaļa, garena, kēksiņi un tā. Lētākas, bet arī plānākas, taču ir ok un ir drošas, arī esmu dažas iepirkusi - Gemosā atrodamās silikona veidnes (zīmolu neatceros). Un tur nu izvēle ir mīiiiiilzīga, gan izmēros, gan formās.

Arī keramikas un marmora pannas var lietot cepeškrāsnī, ja rokturīši to ļauj (ir no karstumizturīga materiāla).

Veselīgu Jums cepšanu (cik nu cepšana tāda vispār var būt)!

 

P.S. Un, starp citu, tikko atcerējos: pannām ir arī rokturis. Ja liekat pannu cepeškrāsnī, tam jābūt no dzelzs. Ja ne - labāk izvēlēties kādu no neuzkarstošajiem materiāliem, lai nav katrreiz jāvelk rokā virtuves cimds (vai, kā es to mīlu darīt - aizmirstu uzvilkt, un sagrābju karsto rokturi ar pliku roku, kura pēc tam nedēļām dzīst pēc apdeguma). Pievērsiet uzmanību arī tam, kā rokturis piestiprināts pannai - vai nenolūzīs pie pirmās lietošanas, vai neizļurkāsies jau pēc nedēļas.
 

 


Citi raksti


Komentāri

Internetā ir ļoti maz informācijas par "marmora pārklājuma" pannām, bet izskatās aizdomīgi lēti, lai būtu labas. Šeit viens komentētājs apgalvo, kas tas ir vienkārši teflona paveids: http://www.chowhound.com/post/marble-coated-cookware-757216?page=2 " You can find many "Mable Coat" frying pans at grocery stores here in Japan. They tend to be quite inexpensive. They are not actually coated with marble, and I don't think they are ceramic-coated either. Translation of the description of the coating for a frying pan listed at Amazon Japan says "fluorine resin paint film processing", which is the same phrase used to describe a Teflon coating. I figure that "Marble Coat" is just another brand name for a typical PTFE nonstick coating, like "Silverstone" or "Excalibur". "

Pirmkārt, viņš tikai I think un I don't think. Es arī viskautko domāju. Bet labāk ir papētīt kaut vai to mazumiņu info, kas ir atrodams. Marmors nav keramiskais pārklājums, bet gan mākslīgais akmens. To uzklāj ar galvanizācijas metodi (termiskā uzsmidzināšana) vai nanotehnoloģiju palīdzību (tāda pati uzsmidzināšana, cik nu es sapratu, tikai akmens sasmalcināts sīkākās daļiņās, un var arī nebūt nepieciešams tas termiskais efekts), un tas nesatur ne minēto PTFE, ne PFOA, ne citas teflona sastāvdaļas. Un vienmēr var izvēlēties zīmolus, kas garantē, ka viņu pārklājumos šo kaitīgo vielu nav - kā to arī izdarīju es. Drošs paliek drošs.

Sen gaidīju šādu rakstu....mocos ar veco pannu, jo grūti izvēlēties jaunu :)) Bet man ļoti svarīgs jautājums par lietošanu uz dzīvās uguns, vai marmora/granīta pārklājuma pannas tam der?

Tā kā man pašai dzīvā uguns nav pieejama, tad nevaru pārbaudīt. :( Droši zinu, ka dzīvajai ugunij der alumīnijs un čuguns (jo bērnībā tādos katlos uz malkas plīts gatavojām). Ja sadūšosieties pārbaudīt - pastāstiet mums, vai der marmora pannas arī, un cik ilgi iztur to dzīvo uguni. Paldies jau iepriekš.

Pievienot komentāru