Marokas piparmētru tēja

Piparmētru tēja ir Marokas vizītkarte. Tā ir ļoti salda, var tikt pasniegta maltītes beigās arī kā deserts; un tā kalpo ne vien slāpju remdēšanai, bet arī viesu uzņemšanai un godināšanai. Ja marokāņu virtuvēs parasti rosās sievietes, tad tēju tradicionāli gatavo vīrieši. Vai cienījama vecuma dāmas.

Tēju Marokā ieved praktiski tikai no Ķīnas, un šīs tējas pagatavošanai visbiežāk izmanto lielās tējas lapas, kas pirms fermentēšanas savirpinātas ar rokām. Uz šādas tējas paciņas būs rakstīts - gunpowder, vai special gunpowder. Rīgā es atradu šādu tēju Elkor pārtikas nodaļā, tēju veikaliņā Miera ielas sākumā un Avokado garšvielu veikalā.

Tējas pagatavošanai tradicionāli tiek izmantota nevis piparmētra (Mentha piperita), bet krūzmētra (Mentha spicata var. crispa). Tādu var izaudzēt vai iegādāties tirgū arī pie mums.

Pēc mūsu vērtību sistēmas droši vien daudz krutāk būtu viesim piedāvāt nerafinēto cukuru. Marokā gluži pretēji - jo baltāks, jo rafinētāks cukurs (un jo cietākā gabalā sapresēts), jo vairāk goda jums izrāda. Tāpat - jo saldāka tēja, jo augstāk ceļ tējkannu, tēju jums lejot, jo vairāk putiņu - jo cienījamāks un godājamāks viesis namatēva acīs esat. Īstos Marokas cukura konusus man neizdevās Latvijā nopirkt, tādēļ izmantoju vienkāršu beramo cukuru, lai piedod man visi tējas dievi! Pareizo tējkannu vediet no ceļojuma - vai aizlienējiet (kā to izdarīju es) no tiem, kas tajā jau pabijuši. Un neapdedziniet mēli - tikko pagatavota tēja ir ļoti karsta!

Tējai pakāpeniski ievelkoties, tā mainīs garšu. "Pirmā tējas glāze ir rūgta kā dzīve; otrā - salda un stipra kā mīla; trešā - veldzējoša kā nāve!" - saka marokāņi. Tēja vienmēr tiek pasniegta stikla glāzēs (nevis porcelāna krūzītēs), un namatēvs rūpīgi raugās, lai katram viesim tiktu trīs glāzes, kas ļauj izbaudīt tējas garšas nianses visā pilnībā.


1 ēdk. Ķīnas zaļās tējas gunpowder

2-5 ēdk. baltā cukura

liela sauja piparmētru (krūzmētru) lapu bez kātiem

5 gl. verdoša ūdens
 

Tējkannā liek 1 ēdk. zaļās tējas, pārlej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj 30 sekundes līdz 1 minūti ievilkties. Nolej tēju atsevišķā glāzē, paglabā. Šī daļa ir tējas “gars, dvēsele” - visaromātiskākā un atsvaidzinošākā garša.

Pārlej tējas lapām vēl vienu glāzi verdoša ūdens, saskalina 5-10 sekundes, nolej un izlej - tādejādi tējai noņem nevēlamo sūrumu un noskalo no tējas lapām iespējamos putekļus.

Tagad tējkannā liek arī piparmētru lapas, cukuru*, “dvēseli”, pārlej atlikušo verdošo ūdeni un liek tējkannu uz plīts, vāra 5 min. Vāciņam jābūt atvērtam, citādi tēja ies pāri malām. Šī karsēšana piešķir tējai īpašo raksturīgo garšu, kas to atšķir no vienkāršas piparmētru apliešanas ar ūdeni.

Pagatavoto tēju, pakāpeniski ceļot tējkannu augstāk un augstāk, ielej glāzē. Glāzi izlej atpakaļ tējkannā. Atkārto šo procesu vēl pāris reižu. Tas liek vienmērīgi sajaukties visām garšām (tēja, piparmētra, cukurs), kā arī bagātina tēju ar skābekli, izceļot tās garšu nianses.
Tad tēju lej glāzēs, tāpat ceļot tējkannu uz augšu, lai veidotos putas.

 

*es liku 3 ēdk. un man ļoti patika - bija austrumnieciski saldi, bet nenomāca tējas un piparmētru garšu.


Citas receptes